local-stats-pixel fb-conv-api

Skolotājā iemīlēties nedrīkst. 12. nodaļa. Noslēgums.21

211 0

Sveiki visiem!! :) Ir pienākusi pēdējā un noslēdzošā daļa.

12.Nodaļa. „Skolotājā iemīlēties nedrīkst.”

„Ar ko?” sekojām mammai uz virtuvi, Emīlija turpināja, „ar to no benzīntanka?”

Mamma apstiprinoši pakratīja galvu, krāmējot produktus ledusskapī.

„Es ceru, ka tas nekas, ka jūs uz vakaru pametīšu,” viņa ejot ārā no virtuves mums smaidot noteica.

Emīlija man pabakstīja un norādīja uz mammu, es īsti nezināju ko darīt. Apsēdos virtuvē uz krēsla un nopūtos. Tātad viņš mani ir tikai izmantojis. Es viņam neko nenozīmēju un mammai bija taisnība. Emīlija man apsēdās blakām un čukstus sāka runāt.

„Klau, ” viņa saspieda manu plaukstu, „tas ir stulbi, es zinu, bet tev mammai jāpastāsta... Tas idiots!”

„Kā lai es viņai to pasaku?” satraukumā un neizpratnē vēros draudzenē. Biju jau tuvu asarām.

„Ko man pateikt?” mamma no koridora uzsauca, „Stāsti man visu!!!”

Viņa ienāca virtuvē. Emīlija rokas sakrustojusi, skatījās uz mani no pretējā telpas stūra, bet mamma klusējot skatījās te uz mani, te uz Emīliju. Viņa atvēra muti, bet kad pamanīja, ka esmu sākusi raudāt pienāca man klāt.

„Mīļo, meitiņ,” viņa vērās manī tik mīļi, „kas noticis?”

Es sāku raudāt vēl vairāk. Piecēlos un pirms izgāju no virtuves paskatījos uz Emīliju ar to *pastāsti manai mammai* skatienu. Ieejot istabā aiz sevis aizslēdzu durvis un iekritu gultā. Tik labi, ka sācies vasaras brīvlaiks! Man vismaz viņš nebūs jāsatiek katru dienu. Dzirdēju virtuvē mammas un Elīnas balsis, vēlāk mamma pienāca pie durvīm un pieklauvēja.

„Meitiņ, es varu ienākt?”

„Jā, ” nomurminājusi, piecēlos un atslēdzu durvis.

Mamma mani apskāva un tā arī klusējot stāvējām.

***

Pēc vairāk nekā divām nedēļām atkal biju ar Vufi parkā. Tuvojās jau vakars, bet es vēl sēdēju svaigi nopļautajā zālītē un redzēju Vufi spēlējamies ar citu sunīti. Debesis bija maigi zilā krāsā. Atcerējos kā ar Robertu šeit skraidījām meklējot mazo dzīvnieciņu, kas tagad tik laimīgs vārtījās zālienā. Roberts. Ha! Tajā pašā vakarā, kad viņš uzaicināja manu mammu uz randiņu es viņu atstāju savā pagātnē. Mēs abas viņu sagaidījām kafejnīcā, kur viņš vēlējās satikt tikai manu mammu. Tā tik bija seja! Likās, ka viņš tur pat uz vietas paģībs. Liepiņš man vēl pāris dienas rakstīja, bet tad padevās. Beigās vēl uzzināju, ka atstājis darbu skolā un aizbraucis strādāt kaut kur laukos. Ar mammu sapratām, ka viņš ir pietiekami cietis un nolēmām, ka nevienam par šiem notikumiem nestāstīsim. Visi mūsu draugi bija uzzinājuši par to, kas bija starp mums, izlikos, ka ta viss man ir tikai kā joks, lai gan iekšā mazliet sāpēja.

Sev no aizmugures redzēju tuvojamies ēnu.

„Čau,” Oto apsēdās man blakus, „ko tad tu šeit?”

Neatbildot, parādīju uz Vufi un pasmaidīju, „Esmu uzdevumā atbrīvot dzīvokli no suņa.”

Oto iesmējās un pajautāja, vai šodien neesot kārtējais BINGO vakars. Es apstiprinoši atbildēju.

„Klau, ko tu šo piektdien dari?” viņš vaicāja, sildot seju saulītē.

„Neko,” es atbildēju, „a kas?”

„Nu, es domāju, varbūt tu gribi aiziet ar mani kaut kur, es nezinu,” ātri nobēris savu sakāmo, puisis gaidīja manu atbildi, „ja tu, protams, gribi.”

Pasmaidīju un iebakstīju puisim sānos. „Protams, ka es gribu!”

„Tad labi,” nopūties novērsās no saules, „labi es iešu.”

Abi piecēlāmies un Oto neveikli man iedeva mazu bučiņu uz vaiga, un pateica, ka priecājas. Mazliet iesmējos par to, kā puisis uzvedas un pamāju uz atvadām.

Kas to būtu domājis, ka kādreiz iešu uz randiņu ar Oto! Savādā kārtā tas mani iepriecināja.

Un tā arī saulaina devos uz savām mājām.

***

Ar mammu gulējām viņas gultā un skatījāmies Beetlejuice, abas bijām sagatavojušas milzīgus popkorna kalnus un gatavas arī visu līdz filmas beigām piebeigt. Pastāstīju mammai par Oto.

„Nu redz, kā!” viņa iesaucās ar pilnu muti popkorna, „man viņš vienmēr ir paticis!”

„Nu jā, Roberts laikam nebija tava pirmā izvēle,” es iesmējos, „ā, nē bija gan.!”

Mamma sāka smieties un pa jokam man iesita. Ar mammu īsti par viņu nerunājām, tikai dažreiz pajokojām. Tikai nezin kāpēc - šoreiz nesanāca.

„Nu beidz,” mamma nopietni uz mani paskatījās, „meitiņ.”

Es ieslīgu mammas apskāvienos un klusi iešņukstējos.

„Skolotājā iemīlēties nedrīkst,” mamma mani tik mierināja.

211 0 21 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 21

0/2000
"Lektorā iemīlēties atļauts"
9 0 atbildēt
Super. Gaidu otro daļu ^,^
4 0 atbildēt
Obligāti 2.daļu.
3 0 atbildēt

Man patīk šīs beigas. emotion 

3 0 atbildēt

Stāsts atgādināja vienu grāmatu xD notikumi līdzīgi, tikai meitene iemīlējās savas labākās draudzenes puisī, arī abi kopā kādu meklēja parkā, tikai tas bija meitenes brālītis un viss tur aizgāja tik tālu, ka abi saprata, ka mīl viens otru.

Gaidīšu stāsta otro daļu ^_^

2 0 atbildēt
Vai vēl būs turpinājums?
1 0 atbildēt
Vajadzētu otro nodaļu ar šo stāstu.
1 0 atbildēt

woow, šim meitēnam ir talants emotion Malacis, tā tik turpināt emotion emotion

1 0 atbildēt
2 rakstīts Elīna tur kur vajadzēja būt Emīlija
0 0 atbildēt
Tad jau Tev tagad vajag otro daļu domāt. Vai arī tas būs tāds nedaudz nepabeigts?
0 0 atbildēt
12 avatars12

Lektorā iemīlēties drīkst emotion

0 0 atbildēt

doma ir, bet sākusi vēl neesmu, man zpd ir jāraksta emotion

0 0 atbildēt

oo paldies emotion Man pašlaik kaut kas top, pēc pāris mēnešiem noteikti būs gatavs emotion

0 0 atbildēt