` Kad biju izkāpusi no autobusa devos uz vajadzīgo adresi. Šajā lielajā pilsētā bija grūti kautko atrst, brt man bija iedotas norādes kur jādodas. Pēc divu stundu meklējumiem biju atradusi vajadzīgo ielu, atlika tikai atrast mājas numuru. Kad ieraudzīju māju, kas atradās vajadzīgajā adresē mans žoklis atkārās. Šī māja bija liela un skaista. Noriju siekalas un saņēmos. Piedunkāju pie durvīm pāris reizes. Atvēra meitene ap kādiem 12 gadiem. Biju nedaudz izbrīnīta, bet uzrunāju viņu.
Es- Vai šeit dzīvo Helēna Polksa?
Meitene- Jā, uzgaidi, es viņu pasaukšu. Mammu tevi meklē kāda meitene.
` Meitene bija labi ģērbta, cik noprotu viņa laikam ir mana māsa. Vismaz tā man šķiet.
Es- Vai jūs būtu Helēna Polksa?
Helēna- Jā, Patrīcija? /Viņa pieskrēja un apkampa mani./
Es- Aučč, nenospied mani.
Meitene- Mammu, tā ir Patrīcija?
Mamma- Jā, tā ir tava māsa.
Meitene- Mani sauc Aleksa.
Es- Es esmu Patrīcija Džesika! Prieks iepazīties.
Mamma- Nu labi, pietiks mums te ārā salt, nāc iekšā Džesa!
` Es viņam paklausīju un sekoju uz istabu kur es apmetīšos. Istaba bija patiešām ļoti skaista. Tājā bija oradžs un dzltens interijērs.
Mamma- Tu man noteikti jautāsi kāpēc es tevi adevu. Atbildēšu jau savlaicīgi. Es biju jauna. Vecāki bija stingri. Neļāva tevi paturēt un bijām arī trūcīgi. Bet kā redzi, tagad esam pārtikuši. Un jakas tev ir vēl divas māsas. Aleksa, Hanna un Alise. Aleksai ir 13 gadi, Hannai ir 15 un Alisei ir 19. Vēlāk iepazīstināšu ar viņām.
Skarbā patiesība. 3. daļa.2
11
0