http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-4/711553
Hey, reku beku jums jauna daļiņa. Ceru, ka patiks ;)
12.decembris.
Ir pagājis jau gandrīz viss mācību gads.
Es un Zaks esam uzsākuši jauku kontaktu, un pat var teikt, ka esam kļuvuši par labiem draugiem. Bet pāris? Nē, mēs neesam kopā, un arī negrasamies, vismaz pagaidām.
Visi rīko pie sevis ballītes. Bet es? Es esmu iesgrimusi smirdīgā rutīnā.
,,Viss, es rīkošu ballīti!" iespiedzos un aizskrēju pie vecākiem.
,,Ak, jā, mājās taču neviena nav." ar nedaudz noskumušu seju, izgāja no vecāku istabas un devos uz virtuvi.
,,Sveika."Beatrise pasveicināja mani.
,,Čau."nepaskatoties uz māsu, noteicu.
Pagriezos pret māsu. Ak, viņai rokās bija mazā princesīte - Klaudīja.
,,Kur Henrījs?"pamanot, ka mazā puisīša nav, vaicāju māsai.
,,Pie Nila.''pasmaida. ( Nils ir Beatrises vīrs. :D )
Atsmaidīju māsai un piegāju pie viņas.
,,Es taču drīkstu rīkot ballīti te pat?"ar suņa acīm vēroju māsu.
,,Aga."nedaudz iesmējās.
13.decembris.
Ir piekdiena. Neveiksīgs datums. Jā, esmu nedaudz mājticīga, bet mani vienmēr vajajā neveiksmes.
Esmu jau skolā, pie sava skapīša.
Atvēru to un no tā izkrita maza, saburzīta lapiņa. Pacēlu to un atlocīju.
,,Hi, pēc pirmās stundas, pie lielās egles ;)"
Pasmaidīju un noliku lapiņu uz plauktiņa.
Aizvēru savu skapīti un devos uz pirmo stundu - klases stundu.
Iegāju kabinetā un apēdos blakus Reičelai.
Pagriezos pret Hloju.
,,Nu, atkal stundā gulēsi?"nedaudz iesmējos un manas acis piesaitīja Zaks.
Ak, viņš ir tik smukiņš. Nedaudz pasmējos pati par sevi un apsēdos kārtīgi solā.
,,Kas starp jums ir?"Reičela klusi vaicāja.
Pagriezos pret draudzeni ar platu smaidu, nopurināju matus no sejas.
,,Nekas." nedaudz iesmējos.
,,Nemudi!" iedunkāja mani.
,,Nemuldu!"pasmaidīju un noskanēja zvans uz stundu.
Pagriezu galvu pret Zaku, mēs saskatījāmies. Nedaudz apmulsu un novērsos.
,,Un, ja mūsu starpā ir kas veirāk kā draudzība?" nodomāju pie sevis un samulsusi pagriezos uz Zaka pusi, kas atkal kaut ko cītīgi zīmēja kladē.
,,Bāc, es tak vēl neesmu uzzinājusi, kāpēc mans vārds ir viņa kladē!"atkal pie sevis nodomāju un novērsos no puiša.
Klasē ar nokavēšanos ieradās skolotāja. Atvainojās par savu kavējumu un uzsāka stundu. Nekas interesants, kā jau katra klases stunda.
Noskanēja zvans no stundas un es ātri sakrēmēju mantas somā un devos ārā no kabineta viena.
Pie manis pieskrēja Zaks.
,,Kur skrien?" smaidīdams vaicāja.
,,Nezinu."nopūtos.
,,Kas lēcies?" viņa skaisto smaidu nomainīja skumjas. Pag! Es tiešām esmu viņā ieķērusies?
,,Nekas."klusi noteicu.
,,Dzirdēju, ka rīko rīt ballīti, mani neaicināsi?" nedaudz noskumis vaicāja.
,,Muļķitis!"pasmaidīju un apķēru viņu.
,,Kā es varu neielūgt savu labāko draugu? Un vispār, es zināju, ka tu tā pat būsi!"atrāvusies no viņa noteicu.
,,Forši!"pasmaida.
,,Am, Zak, aizmirsu tev jau sen, sen pajautāt."nedaudz minstinoties, iesāku runāt.
,,KO?"nedaudz smejotie vaicāja.
,,Kāpēc tavā kladē ir mans vārds?"nedaudz nosarkusi vaicāju.
,,Manā kladē ir daudzi vārdi."pasmaida.
,,Bet kāpēc mans?"
,,Nezinu!"smejās.
,,Kāpēc jautā?"Zaks, ieakatoties manās acīs, vaicāja.
,,Likās, ka tam ir kāda nozīme."nedaudz noskumisi, atbildēju.
,,Tad ejam uz to egli?" vaicāju Zakam.
,,Kādu egli?"puisis, nedaudz smejoties vaicāja.
,,Tu man skapītī iemeti lapiņu!" pasmaidīju.
,,Neko neesmu metis, bet labi, man jāiet!" Zaks pasmaidīja un iedeva buču uz vaiga.
Biju nedaudz samulsusi, jo viņš nekad iepriekš tā nedarīja.
,,Labi, man jāiet uz to nolādēto tikšanās vietu!"klusi noteicu un izgāju no skolas jau uzvilkusi jaku.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-6/711799
