'' Kas tu tāds? '' meitene pamodusies vaicāja un berzēja acis.
'' Es to pašu varētu jautāt tev. Es esmu Zitas dēls un ko tu dari manā gultā? '' atbildēju ar pretjautājumu
'' Āa, man Zita ļāva te uzturēties, bet nesatraucies es šodien dodos prom.
'' Nu skaidrs. '' atbildu
'' Es esmu Dita. '' meitene izkāpj no gultas un sasveicinās.
'' Daniels. '' iepazīstinu ar sevi.
Dita vēlējās man kaut ko sacīt, bet mūs iztraucēja mamma.
'' Redzu, ka jau esat iepazinušies. '' mamma priecīga uzsauc un ienāk manā istabā ar kūpošiem cepumiem uz paplātes.
'' Jā, tu laikam mani aizmirsi pabrīdināt. '' nosaku
'' Kam negadās. Labi, bērni, cienājaties man jāaiziet pie draudzenes. Atā. '' viņa līksmi nosaka un iziet no istabas, bet paplāti atstāja un mana galda.
'' Mhmmm. '' nosaku un ķeros klāt cepumiem.
Apēdu dažus cepumus un piedāvāju Ditai.
'' Cienājies. '' nosaku un pastiepju paplāti viņas virzienā.
'' Paldies. '' viņa kautrīgi nosaka un paņem dažus.
'' Cik tev gadu? '' nemanot izspļāvu
Dita apmūlsa un klusēja.
'' Piedod, zinu, ka nav pieklājīgi. '' atvainojos un apsēžos viņai blakām gultā.
'' Sešpadsmit. Tev? '' viņa klusām nosaka
'' Pa gadu vairāk. '' atbildu un Dita iesmejās.
Iestājās neveikls klusuma brīdis, tapēc turpinu sarunu.
'' Drīz skola, tev gribās? '' jautāju
'' Protams kad nē. '' viņa pasmaida.
'' Hah, man arī negribās. '' iesmejos
'' Labi, jāsāk taisīties. '' viņa nosaka un pieceļās.
Es apguļos gultā un skatos kā viņa ķemmē savus pusgaros sarkanos matus.
Viņa ātri sakārto savas mantas un dodas uz durvīm.
'' Telefons. '' viņa atminās un nāk uz gultas pusi.
'' Kur tev viņš ir? '' jautāju kad viņa stāv pie gultas un skatās uz manīm.
'' Tur aiz tevīm pie sienas. '' viņa atbild
'' Nu tad droši ņem. '' nosaku un guļu tālāk.
Dita tikai nosmejās un liecās man pāri, lai savāktu savu telefonu.
Es viņu apgāžu un noguldu sev blakām gultā.
'' Nesteidzies. '' nosaku un noskūpstu Ditu.
'' Mēs nedrīkstam. '' viņa atraujas no skūpsta.
'' Kapēc? '' satveru viņas roku un vaicāju meitenei.
'' Principa pēc. '' viņa atbild un pasmaida.
'' Hā. '' nosaku un atkal noskūpstu meiteni.
'' Tagad gan man jāiet. '' viņa guļot man blakām ieminās.
'' Nelaidīšu. '' nosaku un iesmejos.
'' Kā? '' viņa vaicāja.
'' Šādi. '' atbildu un ātri no zemes paķeru viņas krūšturi un pabāžu zem sevis.
'' Atdod. '' viņa smejoties kliedz un meiģina man atņemt.
'' Tikai par izpirkumu maksu. '' nosaku un viņa mani noskūpsta.
'' Būs labi? '' viņa jautā kad beigusi mani skūpstīt.
'' Jā. '' atbildu un atdodu viņai piederošu mantu.
'' Labi atā. '' kad viņa apģerbās atvadījās.
'' Atā. '' atvados un ļaujos, lai viņa mani vel pēdējo reizi noskūpsta.
'' Es tev kaut ko atstāšu. '' viņa nosaka un uz lapiņas kaut ko uzraksta un atsāj uz mana galda.
'' Ok. '' atbildu un noskatos kā Dita ar mantām pazūd aiz manas istabas durvīm.
Pēc tam iegāju dušā.
Kad iznācu no dušas atcerējos par Ditas rakstīto lapiņu.
Pieeju pie galda un paņemu lapiņu rokās.
'' Simts gadus vajag. '' nosaku paskatoties uz lapiņas, kur rakstīts Ditas numurs.
Atveru logu un ļauju, lai lapiņu vējš paņem pie sevis.
Noskatos kā lapiņa aizlido tālu prom tad smejoties aizveru logu un iekrītu gultā.
