local-stats-pixel fb-conv-api

Šī nav brīnumzeme,Alise (9)6

-Ko tu te dari?- es nošņācos un tīšam ar datorkrēsla ritenīti uzbraucu Justam uz kājas. Puisis vaidot pakāpās atpakaļ un tad piegāja pie sienas, lai izslēgtu gaismu,- Slēdz atpakaļ gaismu, Just. Es kliegšu.

-Beidz,- puisis pienāca man klāt un apķēra apskāvienā,- Lūdzu, piedod.

Vai es jutu viņa lūpas man pie pieres?

-Lūdzu, atlaid mani,- saudzīgi viņu atgrūdu un piegāju pie datora, lai to izslēgtu, kad es sajutu siltas, garas, muskuļotas rokas apvijamies ap manu vidu un lūpas piekļaujamies manam kaklam.

-Piedod,- Justs murmināja, skūpstot man kaklu,- Piedošanu lūgšu tik ilgi, kamēr tu atbildēsi vai nu ar buču, vai nu ar to, ka esi man piedevusi.

Centos pretoties instinktīvajai patikai, ko radīja viņa pieskārieni, bet, kā neona zīme tumsā- tik spilgta man acu priekšā nozibsnīja Andža tēls.-Just, beidz,- atgrūdu viņu otrreiz un pagriezos ar muguru pret galdu,- Lūdzu, beidz. – novērsu acis no puiša žēlajām acīm un skatījos uz grīdu, tā bija pirmā vieta, kur neuzkrītoši piesiet acis.

-Tad vismaz masāžu?- Justs ieminējās, bet pēc jautājuma mēs sadzirdējām soļu dipoņu un mana brāļa balsi,- Nu ir dimbā..- Justs paskatījās uz mani ar izmisuma pilnu skatienu.

-Lien uz jumta,- grūdu viņu uz stikloto durvju pusi. Ātri atrāvu vaļā durvis, gandrīz brutāli izgrūdu Justu pa durvīm un aizvēru durvis tieši tajā brīdī, kad istabā ienāca Mikus ar Ievu.

-Tu vēl neguli?- brālis apvaicājās, skatīdamies uz mani ar aizdomām.- Alise? Tu esi bāla. Kas noticis?

-Es saskatījos šausmu video...- ātri sameloju un pamanīju to, ka Ieva samiedz acis,- Tagad gan likšos slīpi.- tēloti nožāvājos,- Un ko jūs abi iesāksiet?

-Brauksim uz „Omes briljantu” ar pārējiem,- Ieva atbildēja,- Negribi braukt ar mums?

-Man šodienai jau ir par daudz.- cenšoties neskatīties uz loga pusi, teicu un devos saklāt gultu,- Atvedīsiet man dzeramo?

-Protams.,- Ieva atbildēja un uzsmaidīja mīļotajam. Brālis aizdomīgi paskatījās man pār plecu un tad atslāba,- Ejam nu. Arlabunakti, Alisīt.

-Jums arī arlabunakti,- novēlēju,- Miku, tik neuztaisi tētim mazbērnus.

-Nebāz savu degunu, kur nevajag,- brālis īdzīgi atbildēja un abi izgāja no istabas. Aizvēru durvis un pieskrēju pie stiklotajām durvīm, atrāvu tās vaļā un centos tumsā saskatīt Justu, bet nevarēju.

-Just. Tu te?- es pačukstēju un pamanīju kaut ko baltu uz jumta. Izkāpu uz jumta un piegāju pie turienes un pamanīju, ka tā ir lapiņa. Pacēlu to rokās un izlasīju uzrakstīto:

„Drīz tu visu uzzināsi. –Justs

P.S. piedod, ka neatvadījos"

240 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

Ātri drukā nākamo . Man ļoti patīk . ; D

4 0 atbildēt

Fiksi nākamo , nevaru sagaidīt !! : )

3 0 atbildēt

Tev tiešam ir liels talants! Es esmu kļuvusi kā atkarīgā no taviem stāstiņiem, skolā uzturoties gaidu to mirkli, kad varēšu turpināt viņus lasīt. ;)

3 0 atbildēt

Visi gulēja kā bērnu dārzā, bet pēc tam kaut kur brauc :D ? Un vēl radās jautājums, kur Justs uz jumta dabūja lapiņu un rakstāmo? :D:D:D

bet tas tikai tāā, man patika lasīt! :)

1 0 atbildēt