local-stats-pixel fb-conv-api

Šī nav brīnumzeme,Alise (14)5

-Kalniņa, pie tāfeles,- matemātikas skolotāja uzsauca man kaitinoši spalgā balsī. Atgrūdu krēslu un piegāju pie tāfeles, satvēru krītu un grasījos rakstīt skaitļus, kad manas dusmas ņēma virsroku un es triecu krītu pret tāfeli, kas sabira mazos puteklīšos. Klasē iestājās mēms klusums.

-Piedodiet.- sausi noteicu un sāku rakstīt piemēru. Ātri to atrisināju un atgriezos savā vietā, kur mani gaidīja Signe ar saviem jautājumiem. Apsēdos savā vietā un izturējos tā, it kā nekas nebūtu noticis. Signe man piestūma lapiņu un es nobolīju acis, pat nepaskatoties uz lapiņā uzrakstīto.

„Joprojām cepies?” draudzene rakstīja un, kad paskatījos uz viņu, Signe it kā rakstīja piemēru no grāmatas.

„Un kā tev šķiet?” es atbildēju un centos sakoncentrēties stundai. Zvans atskanēja pēc piecpadsmit minūtēm un es biju vairāk nekā pārliecināta, ka šo zvanu es gaidīju vairāk neko jebko citu šodien. Kad izgāju no kabineta uzskrēju virsū puisim sarkanā kreklā un manas grāmatas izkrita man no rokas.

-Piedod,- Valts sacīja un es paskatījos uz viņu ar neveiklu smaidu uz lūpām,- Skolas pirmais likums: izvairies no durvīm..- puisis nervozi pasmējās. Manī uzliesmoja dusmas un es izrāvu savas grāmatas no viņa rokām,- Kas tev iekodis?

-Tava marihuāna ir pie Mika,- es piemiedzu viņam ar aci un jau grasījos iet uz nākamo stundu, kad Valts saķēra manu roku un ieskatījās man acīs.

-Kāda „mana” marihuāna? Par ko runā?-

-Ak, Dievs, Valt, netēlo idiotu!-

-Es nepīpēju zālīti... Es tev varu apzvērēt!- puisis pacēla rokas kā to dara noziedznieki filmās, kur bandīti padodas policistiem,- Nāc šurp,- puisis maigi satvēra manu roku un apsēdināja uz soliņa,- Kas tev tādu mēslu iestāstījis?

-Kārkliņš...- es neiecietīgi izspļāvu viņa vārdu un novērsu skatienu uz somas rāvējslēdzēju,- Vienkārši Miks atrada manā somā zālīti un mēs domājam, ka kāds gribēja mani iegāzt.

Valts sāka smieties.- Kas ir?- es noprasīju.

-Mazā, dumjā meitene! Neviens tevi negrasījās iegāzt. Vienkārši Andžs dabūja mantu un, kad viņu aizveda ar ātrajiem, Matīss iemeta viņa paciņu tev somā, lai ārsti neuzietu.- puisis paskaidroja un es samiedzu acis,- Kārkliņš gan par savu melošanu atrausies.

-Pagaidi, Andžs pīpē?- es nesapratu un mana seja no bālas kļuva ļoti sarkana. Kad mēs bijām kopā draugs mēdza šad un tad uzvilkt kāsīti, bet, kad mūsu attiecības ieņēma jaunu pagriezienu, viņš apzvērējās to nelietot. Tas notika pēc tam, kad viņu mocīja tādas halucinācijas, ka viņš pats sevi saskrāpēja līdz asinīm, it kā apgalvojot, ka viņam zem ādas rāpojot kukaiņi. Kopš tās nakts, ko pavadīju pie viņa gultas, es viņam palūdzu vairs to nelietot.

-Kur tu iesi?- Valts vēroja mani pieceļamies un es devos taisnā virzienā pie stundu saraksta. Noskaidroju, ka Andžam nākamā stunda ir fizika un devos kabineta virzienā. Valts man vairs nesekoja un es jutos par to pateicīga. Uzkāpu otrajā stāvā un jau pamanīju Andžu ar draugiem sēžam pie kabineta.

Sakrustojusi rokas, skatījos uz savu puisi.

-O, sveika, mīļā,- viņš piecēlās kājās un nāca mani apskaut. Atgrūdu viņu un klase sāka ūjināt.- Kas tev noticis?

-Tu atkal sāki pīpēt marihuānu?- es tieši noprasīju un redzēju, ka viņš nobāl,- Un tāpēc to vajadzēja pamest manā somā?

-Jā,- viņš pacēla balsi,- Jā, es pīpēju zālīti. Jā, man tas patīk. Sarunas beigas.- viņš kategoriski noteica un sakrustoja rokas uz krūtīm, atdarinot manu žestu.

-Attiecību beigas,- es tikpat skaidri izteicos un devos uz krievu valodas kabinetu, kur paslēpos gaiteņa malā un aizsedzu seju ar grāmatu. Savas reputācijas labad es nevēlējos izrādīt to, ka es raudu.

***

Izkāpu no trolejbusa un devos mūra ēkas virzienā. Biju tik pateicīga, ka treneris bija kādam atstājis atslēgu un es varēju iekļūt zālē un kārtīgi izdejoties, tādējādi izlādējot negatīvo sevī. Iegāju ēkā, ieslēdzu gaismas un nometu somu turpat uz grīdas. Pieliecos, lai izņemtu matu gumiju, kad blakustelpā sadzirdēju vēl kādu.

-Tā esmu es!- es atsaucos un piecēlos kājās, cenšoties saskatīt siluetu.- Man laikam izlikās,- sevi norāju un piegāju pie spoguļiem. Izstaipīju muskuļus dažādos vingrojumos, kad gaisma izslēdzās. Taustoties gar sienu centos sataustīt gaismas slēdzi, bet manu augumu aptvēra cits.

Sajutu vīrieša smaržu un instinktīvi pagriezos pret viņu. Tumsa aizsedza viņa seju un es centos to sataustīt, bet tā vietā jutu masku.

-Kas tu esi?- es drebošā balsī. Viņš neatbildēja un aplika rokas man ap vidu. Tikai īsu brīdi vēlāk es sapratu, ka viņš man māca dejot..tikai, kas viņš bija,- Tu nedzirdēji jautājumu?

Tā vietā viņa lūpas pieskārās manējām un es aizmirsu savu jautājumu.

230 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

VĒL!

4 0 atbildēt
Nakamo
3 0 atbildēt

dzivojot niderlande es nespeju uztvert domu par zalites slikto ietekmi

3 0 atbildēt

lūdzu nākamo , es nevaru sagaidīt !!!! : ))

3 0 atbildēt