Čapters 6. Uzbrukums
Nē, šis nav turpinājums stāstam, balstītam uz patiesiem notikumiem par Džīnu, Džemu, Džoni, Zaptes burkām, Alisi, Karlu un pārējiem jākļiem. Šis ir stāsts par Dzintaru, Tamāru, Spīdolu un blenderi. Šis ir paties stāsts, vēl patiesāks nekā filma "Ugunsgrēks".
Tamāra atradās bedrē, jau atkal, jo tas ko viņa bija aizķērusi ar blender-enkuru un kas ļāva Tamārai paostīt ārpus bedres gaisu bija brūnais lācis. Nē, ne tas kurā bieži iekāpjam, bet gan īsts lācītis, brūnais lācītis. Lācis rūgdams un brēgdams ārdijās pa bedres augšieni, jo virve joprojām bija sapinusies viņam starp ķepām un blenders ik pa brīdim ierubīdamies, sita lācim tieši pa olām.
Trio, bedres iegšienā mīza viens otram uz gumpīšiem no bailēm, ko radīja mežonīgā lāča aurošana.
- Hasta la vista beibī Dzintar!- sēžot uz gumpīša lotusa pozā, Tamāra atvadijās no Dzinčas, jo domāja ka gals klāt.
- Redzēsimies labākos spirta laukos, Spīdol!- viņa turpināja atvadīties.
Dzintars tik daudz bija cietis, ka viņu nebiedēja vairs nekas.
- Skudras man izsita zobus, Tamāras spiegs mani izrubija!- uzskaitīdams ciešans Dzintars murmināja.
- Vēl, Tamāra ar gumpi man acis izkrāsoja, Spīdols man ar trīskāršo salto visas ribas sadzina vienā rindā! viņš turpināj skaitīt uz saviem līkajiem pirkstiem.
- Nemet litru krūmos, Tamār! Dzindzis mierinot Tamčiku atbildēja.
- Man nemaz nav litra, ko iemest krūmos! Palaižot piņņu Tamāra atbildēja.
Dzintars, Tamāru bij aizskāris līdz sairušo aknu dziļumiem. Kādu brīdi garais Dzintars mierināja tamāru, par to gan nerakstīšu, bet rakstīšu par to kas notika pēc tam! Virve joprojām karājas iekš bedres. Dzintars gari, četras stundas nedomādams, ieķērās virvē un sāka vilkt, bet lācis bij apveltīts ar 18 dzintarspēku jaudu, līdz ar to Dzinčam vajadzēja palīdzību.
- Čomi, davai!- Dzintars mudināja visus abus.
- Man vajag bekapu!- viņš turpināja.
- Huāh- Tamāra pieleca kājās.
- Velkam, velkam!- Tāmāra ,kā leitnants.
- Viens ,div', spirts (x2)!- Tamāra sinhronizēja.
- Man ir windovsa bekaps!- Spīdols, joprojām apdolbījies ierunājās.
- Nē, man vajag tavu palīdzibu vilkt, jo tur ir lācis, mums viņu vajag!- Dzintars izmisīgā balsī atteica.
- Ja man būtu pikaps, tad es vilktu!- ņirdza Spīdols krusteniski skatoties uz Dzinču.
Veselais saprāts tomēr atbrauca un Spīdols arī piesteidzās palīdzēt saviem bēdu brāļiem. Cīņa ar lāci ilga tik ilgi, ka ciema Valērijs paspēja piedzerties sešas reizes un vēl uz darbu aiziet.
- Baangš!- Lācis ievēlās bedrē.
- Apdūllini, apdūllini!- Tamāra kā šimpanze ķērca.
- Ar ko? Man viņu bļe ar knipi nosist?- Dzintars satraucies atcirta.
Kā Vēja mātes dāvana, blenderis bija izstaipījis lācim pautus, tik gari kā runga!
Dzintars paķēra sēklinieku rungu un sāka to griezt sev virs galvas!
-vhoou, vhoou! vējaina rungas skaņa, kā šalkoņa.
- Vhūtiž, bang, vhootiž!- Dzintars ar pautu rungu zvetēja lācim pa seju!
Neviens nezin, ko lācis domāja, bet uzbrukums cilvēkiem izvērtas par uzbrukumu pašam lācim.
- Viss, viņš ir mierā uz kādu laiku!- ko darīsim tālāk?- jautāja Dzintars.
- Mēs varētu likt viņam izgrauzt kāpnes uz augšu! Tamāra ar savu ģeniālo ideju.
- Atvaino, vai šis radījums tev atgādina slieku?- jautāja Dzintars izbrīnā.
-Nē, bet mēs viņu raustīsim aiz zvārguļiem un viņam nebūs citas izejas!- Tamāra apstiprinoši noteica!
Tā arī Dzintars izdarīja, viņš satvēra Spīdolu aiz pautiem un sāka raustīt.
- Tu muļķi, es teicu lācim!- Tamāra noaurojās.
- O, jā, sorry, maziņš misanderstenders sanāca!- Dzintars nosarcis atlaida Spīdola rauga somas.
Paņēmis lāci aiz zvaniem Dzinča raustīja cik spēka. Lācis rūgdams, kā dīzeļmotors sāka grauzties cauri mālainajai augsnei uz augšu. Nepagāja ne stunda un visi bija laukā! Šausmas pārdzīvojušais lācis aiznesās meža biezoknī dirzdams māla briketes! Visi 3 draugi un blenderis beidzot bija laimīgi izglābušies.
Tās nav beigas!
Vecie sējumi te: http://spoki.tvnet.lv/profils/simbadagalosha
