Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
49

Ielās iezgās krēsla, apkārt pakāpeniski, viena pēc otras ieslēdzās gaismas. Veikalu vintrīnas, izgaismojot tajās esošās preces, vilināja garāmgājējus kā mežā iekurts ugunskurs ap sevi pulcē knišļus. Tramvaja sliedēm savdabīgi čīkstot, tramvajs piezagās pie savas pieturas. Noskanēja elektroniska sakaņa un tramvaja durvis atdarijās kā dārgumiem pilns maiss, no kura kā zelta monētas laukā izbira pasažieri. Arī šfaģene bija starp pasažieriem. Visi grūstīdamies pajuka katrs uz savu pusi, bet šfaģene palika viena tramvaja pieturā, viņa kā sastingusi apstājās pretim veikala izgaismotajai vitrīnai, kur viņai pretī stāvēja garš manekens, ietērpts krāsainās drēbēs un apkarināts ar dažādiem loriņiem. Šfaģenei šķita, ka ērmīgais manekens skatas uz viņu un aicina šfaģeni iekšā veikalā. Viņa lēnām pienāca pie veikala skatloga un piespiedusi tam abas plaukstas, pielipa pie tā. Dziļāk veikalā varēja redzēt, kā cilvēki lēnām pārvietojas un cenšas atrast sev ko jaunu, bet šfaģene, nu jau pielikusi veikala skatlogam arī seju, centās pievērst kāda veikalā esoša pircēja uzmanību. Taču nekas neliecināja par to, ka viņu būtu kāds pamanījis, kas šfaģenei lika sajusties šaušalīgi vientuļi. Viņa notrīsēja, jo viņai šķita, ka netālu stāvošais manekens piepeši sakustas un sniedz šfaģenei roku. Tas it kā uzrunāja šfaģeni - nāc iekšā, es tev iedošu roku un atstāšu tev kādu drānas gabalu ar kuru varēsi rotaļāties, lai neaizmirstu mani.
Par laimi pieturā apstājās nākamais tramvajs, kurš iztraucēja sfaģeni no viņas stāvēšanas. Tā atcerējās, ka viņai jānokļūst mājās, bet veikala skatlogam tā uzlīmēja virsū mazu zelta zvaigsnīti, lai nākamais, kuru apreibinās skatloga manekena saltais stāvs, nepieliptu pie skatloga un nemēģinātu uzsākt sarunu ar drēbēs ietērpto manekenu. Tā šfaģene turpināja savu ierasto ceļu mājup, viņa klusi slīdēja caur cilvēku pūlim, kuri katrs par sevi bija ieslīguši domās savās, nevēlēdamies dalīties ar tām nevienam citam. Un pieskrēja pie ēkas ar melnajiem tērauda vārtiem, kuri kā sezams lēnu atvērās, šfaģenei nospiežot pulti. Tā šfaģene pazuda ēku pagalmā, kuru no ielas norobežoja tunelis caur ēku ielas pusē.

lasi, vērtē un iekomentē

 Autors: Strāvonis Šfaģene
1.  
0
49
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [2]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
taisnība avatars
Medaļa Gada RAKSTS 2016Medaļa NostradamsMedaļa Ziņnesis
  taisnība 21.02.18 23:18
0
0

labs, strāvoni.

Charged avatars
Medaļa Sensāciju magnētsMedaļa Admins iesakaMedaļa Barojos ar hotdogu
  Charged 21.02.18 23:27
0
0