Slimnīcā mani bija ļoti nogurdinājusi tāpēc lielāko daļu dienas gulēju.Terēza man visu bija izstāstījusi ,apskāva un devās pie Marka.Es noliku galvu uz spilvena un acis pašas vērās ciet.Kad pamodos palātā bija Kārlis.
-Nu ko tu gribi? Es esmu nogurusi no tevis.- nodomāju , bet neko neteicu.Viņš novērsa acis no telefona .
-Es tev visu izskaidrošu, es viņai teicu , ka esi mana māsīca lai viņa neuztrauktos – viņš noteica skaidri un skaļi
-Ej tad pie viņas , ko tu vēl te dari?- es biju mazā neizpratnē.
-Tu man piedosi un neaiziesi pie Dāvja?-
-Kāda starpība vai piedošu? Tu tā pat dzīvosi ar Elzu un mazo Ņujorkā un mēs diez vai tiksimies.-
-Apsoli- viņš tieši teica
-Ej ellē!Lasies prom lai es tevi nekad vairs neredzētu!-biju gatava viņam ielaist svina lodi deniņos.. Viņš brīdi neticīgi skatījās manī un tad cēlās lai dotos prom.Viņš pienāca man klāt un taisījās noskūpstīt , bet mans aukstais skatiens izteica vairāk nekā tūkstoš vārdu.Kad viņš bija prom klausījos , kā viņš iziet pa slimnīcas durvīm, cerams uz visiem laikiem.Man nebija spēka raudāt un kliegt.Pēc brīža palātā ienāca jaukais dakteris un visas dusmas izgaisa.
-Sveika ,kā tev klājas? Atnesu tev rentgena un asins analīžu rezultātus-viņš apsēdās uz gultas malas un vērās manī.
-Man iet labi, kas tajos rakstīts?- paņēmu analīžu rezultātus un neko nesapratu.
-Tu vari doties mājās , kaut tūlīt pat.-viņš pasmaidīja un manas acis iemirdzējās jo beidzot došos mājās.Pārunāju ar dakteri vēl dažas lietas un devos pie ģimenes.Pirmā mani apskāva Liza un tad visi pārējie.Es devos uz reģistratūru nokārtoju dokumentus un devos atpakaļ pie ģimenes.Pie slimnīcas durvīm parunājām kādu brīdi, tad kāpām mašīnās un devāmies mājās.Es vēl nekad tā negribēju uz mājām , kā tagad.Tādēļ steidzināju brāli lai brauc ātrāk.Paņēmu rokās savu telefonu pēc ilgiem laikiem un tas bija pilns ar zvaniem un īsziņām.Visu izdzēsu un paskatījos spogulī. Skats mani biedēja.Mati bija savēlušies un āda palikusi vēl bālāka. Ātri izķemmēju matus un uzklāju kosmētiku un tad jau skats bija labāks.
-Varbūt picu?-Terēza palūkojās uz mani un uzsmaidīja.Es piekrītoši pamāju un mēs devāmies uz picēriju.Pasūtījām divas picas ar sieru un vienu ar picu ar olīvēm un šķinķi brālim.Kamēr gaidījām picas pie galdiņa pienāca divas meitenes.
-Čau, kā tev iet? -viņas gandrīz vienbalsīgi jautāja.Laikam jau klases biedrenes , bet nebiju pārliecināta.Terēza ieminējās , ka paņems līdz ņemsanai picas un vilka uz mašīnu
-Kas viņas bija?-
-Mūsu , ienaidniecies no astotās klases.No viņām turies pa gabalu īstas maitas- viņa noteica un atlaida manu roku.Atskatījos uz viņām un viņas abas man pamāja. Pamāju arī viņām un iekāpu mašīnā.
