Pēc brīža palātā ienāc Terēza un es palūdzu Dāvim iziet
-Redzēji, to čikiritu kura ir ar Kārli ?- viņa aizelsusies jautāja.
-Viņa taču ir viņa draudzene un es esmu viņa māsīca.-es skatījos uz viņu un gaidīju ko viņa par šo visu teiks.Viņa stāvēja un neticīgi lūkojās manī.Viņa gribēja ko teikt , bet neko neteica.
-Tu ko?! Viņš taču ir cūka, es viņu sūtīšu prom,gaidi.- viņa dusmīgi noteica un gāja uz durvju pusi.Tā kā man bija vienalga es neko neteicu. Pēc brīža es dzirdēju , ka Terēza kliedz un tā kā Terēza bieži nekliedz tad bija traki.Dzirdēju nākam ārstu un visi noklusa.
-Kā jūtas ,paciente, šodien?-viņš ,kā vienmēr bija pozitīvs un laimīgs.Uzreiz gribējās smaidīt
-Iet labi, pamazām sāku atcerēties.-
-Mums būs jādodas uz rentgenu un jānodod asinis analīzēm.- viņš piestūma pie gultas ratiņus un sniedza man roku.Viņam varēja būt apmēram 26 gadi.Viņš bij diezgan pievilcīgs ar melniem matiem un brūnām acīm,un tumsnēju ādu.Viņš mani izstūma pa durvīm un es jau paredzēju, kas notiks. Paskatījos uz Terēzu un viņa skatījās uz dakteri , kā apburta.Zināju , ka nebūs labi. Viņai bija mans brālis , bet iepatikās dakteris.Kad man bija uztaisīts rentgens , dakteris mani veda uz asins analīzēm.
-Piedodiet man jādodas, vesaļojaties-viņš uzsmaidīja ar savu žilbinošo smaidu un devās prom.Tā kā man bija slikti no asinīm aiztaisīju acis. Kad to izdarīja es stūmos atpakaļ uz palātu. Gribēju celties kājās, bet tad pārdomāju un devos tālāk. Palātā ieminos nepamanīta.Iekāpu gultā un turpinaju lasīt grāmatu ”Bada spēles” ko man atnesa brālis.Jau no paša sākuma es dievināju šo grāmatu.Visslabāk man patika teikums „Let the odds be ever in your favor”
Pēc brīža palātā ienāca Terēza.
-Viņš ir tik smuks, tev būs viss par viņu jāuzzina.-viņa aizrautīgi man stāstīja savu plānu. Es paskatījos uz viņu ar nosodošu skatienu.
-Tev kauns nav? Pirmkārt ,tev ir Marks, otrkārt,tu zini vispār cik viņam gadi?- es nespēju noticēt , ka Terēza ir tāda.
-Gadiem nav nozīmē.-viņa nomēdijās uz manis un gaidīja atbildi.
-Un cietums ir tikai istaba.-es viņai parādīju mēli un abas sākām smieties.Viņa man sāka stāstīt, kā viņai iet ar Marku un šīs attiecības izklausās pēc pasakas. Ne tā ,kā man un Kārlim.
-Viņi ir prom?- es pārtraucu viņas aizrautīgo stāstījumu.
-Kārlis aizbrauca pavadīt Elzu uz lidostu, būšot atpakaļ- viņa noteica un turpināja stāstīt.Melo un tad mēģina kaut ko glābt.
