http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-5-dala/730884
Laikam jau atbilde uz viņas jautājumu bija - jā.
Viņai pretī stāvēja Kristers. Bet, lai diena būtu pavisam neizdevusies, viņš nebija viens, blakus viņam stāvēja Zanda, sieviete, kas reiz bija Semas pat diezgan laba paziņa, līdz dienai, kad viņa uzzināja, ka Kristers no Semas ir aizgājis pie Zandas. Objektīvu iemeslu dēļ, tas lika Semas simpātijām pret Zandu krietni sarukt, lai arī Sema viņu nevainoja par attiecību izjukšanu pilnībā. Viņu attiecības bija mēreni siltas jau pēdējos divus mēnešus pirms Kristera aiziešanas. Kristers bija nerunīgs, vēss, konstanti par kaut ko uztraucies. Sema centās ar viņu aprunāties, bet katrs mēģinājums beidzās ar viņa kliegšanu par to, lai viņa liek to mierā. Galu galā viņa arī to darīja.
Sema paskatījās uz abu sejām, tajās abās bija manāms krietns izbīlis.
Tad Kristers izkustējās, kā sargājot pakāpās mazliet priekšā Zandai, kas savukārt Semā izraisīja zināmu neizpratni - ja jau 6 mēnešus atpakaļ, kad viņa uzzināja ka Kristers ir kopā tieši ar Zandu, viņu nebija novedis līdz vēlmei plūkties un skaidrot attiecības, tad kas gan tagad, vēl pēc pusgada, viņu varētu uztraukt?
Un tad viņa pamanīja iemeslu, tas bija tik acīmredzams, ka sāka sāpēt acis, galva un jā, arī sirds.
Zanda bija stāvoklī. Ļoti stāvoklī. ĻOTI, ĻOTI STĀVOKLĪ!!!
Un tā nebija ne piecu, ne četru un pat ne sešu mēnešu ilga grūtniecība, Zandas vēders bija liels un jau noslīdējis, kas tikai liecināja par to, ka dzemdības nav aiz kalniem. Bet ja dzemdības ir jau drīz, tad... Sema skaitīja mēnešus, ok, ko tur skaitīt, skaidri saprotams, ka Zanda stāvoklī bija palikusi vēl laikā, kad viņi ar Kristeru bija kopā.
Tad Semas uzmanību piesaistīja vēl kas, Zanda žņaudzīja rokās rokassomiņas siksnu, bet ne jau tas bija tas, kas bija piesaistījis Semas uzmanību, Zandas zeltnesi rotāja zelta stīpiņa. Pametusi skatu uz Kristera labo roku arī tur viņa zeltnesī ieraudzīja tādu pašu, mazliet platāku stīpiņu.
Tobrīd Semai gribejās sabrukt, vienkārši izkust lielā peļķē, ielīt kanalizācijas notekā un pazust.
Bet tā vietā viņa izdarīja ko citu, viņa pacēla zodu, atvairīja jebkādas domas, kas spētu viņu izsist vēl vairāk no līdzsvara un uzsmaidīja abiem platu, sirsnīgu smaidu, kādu viņa parasti veltīja sen neredzētiem draugiem, ar to vienu atšķirību ka šis nebija īsts, bet pie velna, tie taču abi to nezināja!
- Krister, Zanda! Kāds pārsteigums, lai nu ko, bet jūs abus gan necerēju šeit satikt. Kā jums abiem klājas?
Izskatījās, ka tiem abiem vispār nav ne mazākās nojausmas, ko atbildēt, jo kā viens, tā otrs stāvēja ar atplestu muti. Skat kā - kopdzīves laikā ar Kristeru viņai ne reizi nebija izdevies uz viņu atstāt tādu iespaidu. Tagad viņš uz viņu blenza ar tādu izteiksmi, kas nudien nepiedienēja vīrietim 32 gadu vecumā ar 2 augstākajām izglītībām un tēvu baņķieri, vīrietim, kura muti nespēja aizvērt praktiski nekas.
Līdz šodienai. Un pareizāk būtu teikt ka nevis aizvērt muti, bet vispār atstāt bez vārdiem.
Atjēdzies no šoka, Kristers nomurmināja ko neizprotamu, kas izklausījās pēc - Mums iet labi, mums ir jāiet, - viņš sagrāba Zandu aiz rokas un izvilku viņu uz ielas.
Sema palika pie durvīm ar sajūtu, it kā būtu izkarojusi kādu smagu, bet ļoti svarīgu cīņu. Pasmaidījusi viņa aizgāja pie letes, pasūtīja 4 kanēļmaizītes līdzņemšani un tad, samaksājusi, devās ārā no kafejnīcas uz mājām.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-7-dala/730892
