http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-51-dala/735242
Kopš nelāgā notikuma, kad pie Semas ciemos bija ieradies Kristers ar vēlmi atvainoties, bija pagājušas jau divas nedēļas.
Sema šobrīd slimnīcas palātā vāca pēdējās mantas no skapīša atvilknēm un lika tās līdzpaņemtajā ceļasomā, kuru Ralfs tajā vakarā, pēc tam, kad Sema tika aizvesta uz slimnīcu, bija braucis pie Semas un sakrāmējis.
Sema, atceroties to visu, kas notika tovakar, pasmaidīja, tagad jau varēja smaidīt. Pirmās pāris dienas viņai vismazākās emocijas radīja sāpes.
Ralfs visu to laiku, ko nestrādāja, pavadīja pie Semas. Pirmās dienas māsiņas viņu trieca ārā, bet pēc tam jau ļāva arī palikt vēlāk par apmekletājiem atvēlēto apmeklējuma laiku. Sema to skaidroja ar Ralfa pievilcības šarmu, Ralfs atkal smaidot bija teicis, ka esot nodaļas virsmāsu piekukuļojis ar stundu garu fotosesiju par brīvu, lai tikai viņš te varētu atrasties mazliet ilgāk. Sema gan vairāk sliecās ticēt savai versijai, jo viņa bija redzējusi virsmāsu, lai gan sieviete bija laipna, viņa bija stingra kā Semas latviešu valodas skolotāja, tādu sievieti nepiekukuļosi ne ar ko.
Šo divu nedēļu laikā, ko Sema pavadīja slimnīcā, pie viņas bija ciemiņi katru dienu. Mamma ar tēti brauca katru otro dienu, Kārena tāpat. Mamma ar tēti pirmajā reizē bija iemetušies palātā panikas pārņemti, bet tad, pateicoties gan Ralfa, gan dežūrējošā ārsta kopējiem pūliņiem, abi nomierinajās tik tālu, ka mierīgi devās mājup. Sema pie sevis nodomāja, ka ja ne Ralfa burvju spējas nomierināt, tad vecāki būtu palikuši pie Semas arī nakšņot. Vecākiem Ralfs bija iepaticies, kādā momentā viņš bija devies pēc kafijas sev un Semas vecākiem un mamma bija teikusi Semai atzinīgus vārdus par jauno puisi, tēvs gan tik izsmeļoši nebija izteicies, bet vien piekrītoši pamājis, kad mamma to bija teikusi.
Pusi no reizēm, ko Kārena bija ciemos, viņai līdzi bija Jānis, Sema zināja, ka biežāk viņš netiek dēļ lielās noslodzes darbā. Kā nekā, Semas taču nebija. Diezgan daudz palīdzēja Ilzes paziņa, kas bija izpalīdzējusi arī toreiz, kad Jāņa nebija turpat divas nedēļas darbā. Un labi ka tā, jo divatā vienkārši nebija iespējams tikt galā ar pieņemtajiem pasūtījumiem.
Pat Kristers bija painteresējies, kā iet Semai, viņš gan to bija darījis tikai telefoniski, bet izklausījās norūpējies. Vēlāk jau gan bija sūtījis tikai īsziņas, bet, ņemot vērā, ka tas ir Kristers, pat tas bija daudz
Semas pārdomas pārtrauca durvju atvēršanās. Pirmais, ko viņa pamanīja, bija liels grozs, pildīts ar rozēm, lilijām, lauvmutītēm un ko tik vēl nē. Zem tā varēja redzēt divas kājas, kuras mērķtiecīgi tuvojās Semai.
Nolaidis grozu zemāk, Ralfs Semai žilbinoši uzsmaidīja.
- Seika, mīlulīt!
Noskūpstījis un cieši apskāvis Semu, viņš pasniedza Semai lielo grozu. Pats gan palīdzēja viņu pieturēt, jo grozs bija ļoti smags.
- Wow, tas ir skaistākais ko līdz šim esmu saņēmusi kā dāvanu, - Sema pasmaidīja paraugoties uz Ralfu, - Paldies!
- Man prieks, ka Tev patīk. Beidzot es Tevi varu vest prom no šejienes, ja Tu zinātu, kā esmu noilgojies, - viņš pasmaidīja un viltīgi samiedza acis.
Sema saprata, kas ar to bija domāts. Pieglaudusies Ralfam, viņa pavedinošā balsī norūca:
- Es arī pēc Tevis ļoti, ļoti, ļoti ilgojios, šovakar parādīšu cik ļoti.
Ralfs, atmetis galvu iesmējās.
Abu idilli pārtrauca iekrekšķēšanās.
Abi pameta izbrīnītus skatienus uz durvju pusi no kurienes bija nākusi krekšķināšana.
Pāris soļus no durvīm stāvēja pusmūža vīrietis baltā uzsvārcī ar brillēm uz deguna un pāris mapēm rokās. Viņa seju rotāja labsirdīgs, taču mazliet viltīgs maids.
- Atvainojiet, ka jūs iztraucēju, - viņš nopietni iesāka, - šodien laižam mūsu pacienti mājās, bet, esiet gan dikti uzmanīgi. Pārak neaizraujieties. Viņa mums iebrauca slimnīcā ar diezgan nejauku satricinājumu. Patiesībā, ja viņa man neprasītos ārā un analīzes un apskates rezultāti nebūtu normas robežās, es viņu vel kādu brīdi tomēr paturētu. Katrā gadījumā, ja rodas kādas, pat vismazākās sūdzības, zvaniet uz slimnīcu, smadzeņu satricinājums nav joka lieta.
- Paldies, dakter, mēs katrā gadījumā būsim ļoti uzmanīgi un ticiet man, es esmu ļoti ieinteresēts, lai šī jaunā dāma justos tikai ļoti labi, - Ralfs smaidot, bet nopietnā balsī noteica.
- Ticēšu jums uz vārda, tagad jums vēl jāieiet pie virsmāsas un tad uz reģistratūru, lai nokārtotu visas papīru un naudas lietas. Teikšu jums uz neredzēšanos, jo, lai kā jūs man imponētu, labāk lai jums būtu tik laba veselība, lai nav jaatgriežas pie mums!
- Paldies, uzredzēšanos, - Sema un Ralfs unisonā novilka.
Ārsts pasmaidīja un pagriezies izgāja no palātas.
Vēl pēc pusstundas Sema un Ralfs jau sēdēja Hummer un brauca uz mājām. Sema bija iekārtojusies aizmugurējā sēdēklī, jo baidījās ka lielais ziedu grozs varētu brauciena laikā ciest.
Viņi jau bija tikuši līdz Semas mājai, Ralfs noparkojās un neatsprādzējis drošības jostu pagriezās pret Semu.
- Es nezinu kā Tu uztvertu šo domu, bet man daudz mierīgāk būtu, ja Tu būtu kopā ar mani tuvāko laiku. Tā kā Tavs dzīvoklītis ir mazītiņš, tad man ir doma, ka Tu varētu pārcelties pie manis uz māju pie ezera. Es gribu būt drošs, ka ar Tevi viss ir labi un, ja mēs būsim atsevišķi, tad es spēšu koncentrēties tikai uz domām par to, kā Tev iet. Lai neieslīgtu vajāšanas mānijā un ja Tev nebūtu iebildumu, tad man būtu ierosinājums, ka tagad paņemam kādas Tavas mantas, kas Tev nepieciešamas uz rītdienu un braucam pie manis. Es zinu, ka esi patstāvīga meitene un ka tiec ar visu brīnišķīgi galā arī bez citiem, bet, ņemot vērā ka esi tikko no slimnīcas es tomēr gribētu lai esmu Tev maksimāli blakus, ja nu gadījuma kas. Ko Tu saki?
Sema klausījās un ar katru Ralfa pateikto vārdu viņu pārņēma siltums, tas lēnītēm pārņēma visu viņas ķermeni un viņa, patīkamo sajūtu pārņemta, noskurinājās.
- Vai es nebūšu Tev apgrūtinājums?
- Tu laikam joko? Kā gan Tu varētu būt apgrūtinājums? Sema, vienkārši saki jā!
Sema iesmējās.
- Jā, Ralf!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-53-dala/736241
