http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-38-dala/733824
Ralfs tobrīd uz brīdi neizprata, vai nu viņam no neizgulēšanās rādās dzirdes halucinācijas, vai arī Sema patiešām bija devusi mājienu ar mietu pa galvu. Taču redzot viņas skatienu, viņš saprata ka teiktais nemaz nav bijis joks. Diemžēl šobrīd, lai cik kārdinoša viņam viņa likās, viņš saprata ka gulēt gribas daudz vairāk.
Pienācis klāt pie Semas, viņš ar pirkstiem paraustīja krekliņa lencīti un, pieliecies pie Semas auss, maigi iekodās tajā. Sema notrīcēja.
- Man patīk Tavs piedāvājums, kamēr mēs abi gulēsim, es to apsvēršu.
- Nedomā pārāk ilgi, piedāvājums ilgi var arī nebūt aktīvs.
Ralfs iesmējās un iesēdies gultā uzrāva sev virsū Semu.
- Domāju, ka zinu pāris knifus, kas liktu Tev pārskatīt Tava piedāvājuma aktivitātes paildzināšanu.
- Piemēram kādus?
Tātad viņai patika spēlēties, labi.
Sema raudzījās lejup uz Ralfa seju, tā kā viņš vilcinājās, viņa jau sāka apdomāt, vai viņa pakacināšana bijusi vietā.
Un tad viņa sajuta Ralfa plaukstas pieskaramies viņas augšstilbiem, tās slīdēja no ceļiem augstāk uz gurniem, tad apstājās pie naktskrekla maliņas un noslīdēja atkal atpakaļ līdz ceļiem.
Semai uzmetās zosāda. Ralfs, to sajutis, savilka augšup vienu uzaci.
- Tev salst? - viņs pavaicāja glāsmainā balsī.
- It kā nē - atbildēja Sema, savilkusi bezrūpīgu sejas izteiksmi.
Ralfs neko neatbildēja, tikai turpināja viņu glāstīt un vērot viņas seju. Viņa rokas slīdēja pāri Semas ķermenim. Šoreiz viņs neapstājās pie naktskrekla malas, viņa rokas paslīdēja zem tā un slīdēja augšup. Sema iecirta zobus apakšlūpā. Ralfs piecēlās sēdus un pievilcis Semas seju sev klāt, viņu noskūpstīja. Skūpsts bija reibinošs, karsts un dziļš. Līdz šim Ralfs viņu tā nebija skūpstījis. Patiesībā, līdz šim neviens viņu tā nebija skūpstījis. Ar klusu nopūtu viņa izkusa Ralfa skavās.
Ralfs glāstīja un skūpstīja Semu, uzkurinot viņu arvien vairāk, pēc brīža jau viņi abi bija viens liels, kaislē liesmojošs, ugunskurs. Katrs Ralfa pieskāriens Semu iekvēlināja vēl vairāk. Kad Ralfs no Semas atrāvās, viņa izdvesa sašutuma pilna kunkstienu.
- Es nekur neeju,- piesmakušā balsī Ralfs viņu mierināja.
Novilcis Semu no sevis, viņs noguldīja viņu gultā. Novilcis lejup vienu no naktskrekla lencītēm viņš skūpstīja viņas kaklu, Sema tikmēr pastiepa rokas pēc viņa bokseršortu maliņas, viņa jau bija aizāķējusi pirkstus aiz gumijas, kad Ralfs atliecies viņas rokas nokratīja.
- Vēl ir par agru, - kaislē satumsušām acīm viņš nomurmināja.
- Par agru, nopietni? Tu gribi lai es aizdegos? - Sema jau nespēja valdīt pār emocijām.
- Tu taču vēlējies paspēleties, nu saki, vai Tavs piedāvājums vēl ir spēkā?
Sema uz viņu paskatījās ar neko neizprotošu skatienu.
- Kāds piedāvajums?
Ralfs šķībi pasmīnēja.
- Piedāvājums par to, ka varu novilkt Tavu naktskreklu, jeb es tomēr nokavēju man atvēlēto laiku?
- Es negribu izklausīties viegli iegūstama, bet ja Tu tuvējā laikā man viņu nenovilksi, es pati to izdarīšu.
Nākamajā mirklī naktskrekls jau slīdēja pāri Semas viduklim uz augšu un tika nomests uz grīdas, vai vismaz kaut kur tās virzienā, šobrīd tas nebija svarīgi kur.
- Tu esi tik skaista!, - Ralfs nočukstēja, pieplacis Semas lūpām.
Viņi kļuva nevaldāmi vēlmē vienam pēc otra, Sema atbrīvoja Ralfu no pēdējā šķēršļa kas traucēja viņu saplūšanai.
Mierīgām un rimtām kustībām viņi savienojās, Semas galva baudā iespiedās spilvenā, aptvērusi kājas ap Ralfu, viņa sniedzās tam pretī.
Kustības kļuva arvien ātrākas un elpas saraustītākas. Kādā brīdī Sema sasniedza virsotni un Ralfs viņai drīz sekoja.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-40-dala/734063
