Nu šī laikam ir pēdējā nodaļa jo nu nekādi baigi daudz plusiņi nav un tāpēc rakstīšu laikam jaunu stāstu un viņš varētu jums patikt jo tiem kas to ir izlasījis patīk šis stāsts.
Tā bija mana māte. Viņa apturēja mašīnu un izkāpa.
- Selīna? - viņa vaicāja, - Tā esi tu?
- Jā - nokaunējusies atbildēju.
- Ko tu te dari? - viņa vaicāja.
- Es... Vispār man ir apnikusi tā tava mūžīgā prašņāšana : Kur tu biji? Kāpēc tu tur biji? un tā tālāk... - uzrēcu viņai.
Viņa apklusa iekāpa mašīnā un aizbrauca. Es paliku viena pati nepazīstamā vietā sāku iet uz priekšu līdz ieraudzīju Stellu. Priecīga apkampu draudzeni.
- Čaw! - es sasveicinajos.
- Hay - viņa atsveicināja.
- Davai nopirki to testu? - jautāju.
- Še ņem! - viņa man iedeva grūtniecības testu. Aizgaju uz tualeti un veicu viņu. Izgāju no tualetes un teicu Stellai.
- Pozitīvs. Es esmu stāvoklī. - Es noteicu un sagumu pret sienu. Stella kaut ko teica bet es neklausījos es tikai domāju kur ir Sets un kā viņš to uztvers. Es piecelos kājās un jautāju Stellai :
- Kur ir Sets?
- Laikam bufetē. - viņa noteica un es skrēju uz bufeti. Tur stāvēja Sets.
- Set, mums vajadzētu parunāt. - es noteicu.
- Ok. - viņš izgāja ar mani no bufetes
- Set es esmu stāvoklī! - es noteicu un viņš man iesita pļauku un uzrēca :
- NAFIG TEV TO BĒRNU? tAGAD EJ UN TAISA ABORTU CITĀDI AR MŪSU ATIECĪBĀM IR CAURI!
- Bet, bet man likās ka tu mani mīli ?!? - čukstus noteicu
- TEVI ES MĪLU? ES TEVI IENĪSTU!!! - viņš uz mani kliedza. Es pagriezos un skrēju prom. Es skrēju tur kur neviens mani neatradīs uz kapiem kur gāju tad kad man bija slikti. Aizgāju līdz tēva kapam un no slēptuves kur kadreiz slēpu žiletes izņemu vienu un iegriezu sev rokā. Tā bija dziļa rēta. Turpināju griezt un griezt. Līdz es... nomiru.
THE END!
Bēdīgas beigas bet nu ir kā ir un jā dziesma kas mani iedvesmo:
) ,bet šis bija tāds... 3/5. Sorry ,bet nebēdā es tev visur saliku plusus un ceru, ka nākamais stāsts būs foršāks.
