›

Sebastians 17 21

48 7

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sebastians-16/715842

Kad nokļuvām pie ezera sacīju: – Ģērbies nost, ejam peldēt. –

Lucija sminēdama paskatījās uz Sebastianu: –Ak, tu mans saulstariņ! Protams, ka es izģērbšos un nākšu ar tevi peldēties. –

-Tev palīdzēt? – jautāju. Jo vairāk skatos uz Luciju, jo skaistāka viņa paliek.

-Ja tu vēlies, tad tu drīksti man palīdzēt. – Lucija pasmaidīja.

-Lūdzu pacel rokas uz augšu. – palūdzu, lai varētu palīdzēt Lucijai novilkt T-kreklu.

-Kā tad savādāk? Protams, ka pacelšu. – paceldama rokas uz augšu, noteica. Lucija visu laiku smaidīja.

Novilku Lucijas T- kreklu un teicu. – Šortus gan pati novilksi. – smējos.

-Vai tad tu man nepalīdzēsi? – Lucija spēlējās ar mani. – Kā tad es sev pati varu novilkt šortus? –

Vienu brīdi bija klusums. –Es taču jokojos... – viņa sacīja. – Beidz! Man paliek drusku bail, ka tu paliec tik nopietns. –

Sebastians skatījās uz Luciju. – Es ilgi domāju, kad mēs beidzot iesim

peldēt. – sacīju, lai izietu no situācijas.

Labāk bēdz. – teicu Lucijai. Lucija nesaprata, bet kad sāku skriet pakaļ saprata. Paķēru Luciju uz rokām un iemetu viņu spirdzinošajā ūdenī.

Maita tu esi! – Lucija kliedza. – Es tev rādīšu, kā ir mani mest aukstā ūdenī. –

Viņa nu gan ir gudra meitene. Apķēra mani, noskūpstija un ar savām kājām, mani paklupinot iemeta ūdenī.

-Gudra jau tu esi, bet pamēģini pārspēt šito. – nedaudz pabiedēju. Lucija paskatījās un jautāja. – Ko tu darīsi? Nevajag. – lūdzās Lucija.

-Es tevi iznesīšu ārā. – atbildēju uz jautājumu.

-To tu vari darīt. – sacīja Lucija. – Būšu priecīga. –

-Hopā!- iesaucos skriedams ar Luciju uz rokām ārā.

Nogūlāmies zālītē. Abi pasmaidījām viens otram. –Paskaties uz mākoņiem, Sebi. – ar nopūtienu pateica Lucija.

-Paskaties uz to.- teicu. – Tā izskatās pēc sirds.-

-Tur daudz ko var saskatīt, ja vēlas. – sacīja kaķumētra. – Apķer mani. –

Mēs abi klusējām.

***

Mēs bijām aizmiguši, bet tad piecēlos. Atkal mana galva bija čupā. Roka bija notirpusi, jo Lucija gulēja tai virsū. Man nekas cits neatlika, kā gaidīt, kad viņa pamodīsies. Miegā Lucija bija apburoša kā mazs tauriņš, kurš plivina spārniņus.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sebastians-18/716292