local-stats-pixel

Savienotās pasaules (Epilogs)4

Epilogs

Rīts iesākās pavisam kluss un mierīgs. Viss, ko varēja dzirdēt bija putnu čivināšana aiz loga. Sākumā es pat kārtīgi nevarēju atvērt acis, jo saules stari spīdēja man tieši uz sejas no atvērtajiem aizkariem. Es izberzēju acis un nožāvājusies pieslējos gultā sēdus. Pulkstenis rādīja tikai astoņus no rīta, bet mans miegs bija pavisam pazudis, tāpēc es nolēmu vairs ilgāk negrozīties pa gultu un sākt dienu.

Es jau biju izkāpusi no gultas, kad sadzirdēju savu vārdu.

-Makenzij...? – Es pagriezos pret gultu un ieraudzīju, ka Skajs jau arī pamodies. Viņa balss vēl bija ļoti miegaina un acis knapi atvērtas. Es viņam maigi uzsmaidīju un apsēdos uz gultas.

-Labrīt. – es noteicu. Viņa acis palēnām atvērās pavisam un palūkojās uz mani. Viņa sarkanās acis silti vērās manī, liekot man pasmaidīt. -Kas? - līdz ko mans jautājums bija izskanējis, viņš apķēra mani ap vidukli un ievilka atpakaļ gultā.

-Skaj! – es iebļāvos, bet smaids uz manas sejas nepazuda. Pirms es paspēju aptvert notiekošo, viņa lūpas pieskārās manējām un veltīja man dziļu skūpstu. Es apķēru savas rokas ap viņa kaklu un pierāvu viņu tuvāk.

Mēs šādi palikām vēl brīdi, līdz Skajs no manis atrāvās un atkal ielūkojās manās acīs.

-Apsveicu dzimšanas dienā. – es uz brīdi apmulsu. Vai tiešām jau bija 31.oktobris? Laiks bija paskrējis gar manām acīm nemanot. Es vēl tik tikko atcerējos savu 17 dzimšanas dienu. Brīdi, kad atklāju savu jauno pasauli, un te nu man jau paliek 18.

Skajs bija pamanījis manu apmulsumu, jo no viņa izšāvās klusi smiekli.

-Tu aizmirsi savu dzimšanas dienu un kronēšanas dienu? – Kronēšanas diena!?

-Velns! – es iebļāvos un maigi novēlu Skaju no manis. Cik vien ātri es varēju, es izlecu no gultas un pieskrēju pie kalendāra. -Tas jau ir šodien? – mana seja atkal pavērās pret Skaju kurš vēl joprojām gulēja gultā un vērās manī ar mazu smīnu.

-Nu šodien ir 31.oktobris, tā tad jā, šodien. Tu jau zināji, ka tevi kronēs par valdnieci 18 dzimšanas dienā. – Skaja balss un sejas izteiksme palika mazliet nopietna. Es atceros, ka tikko uzzināju, ka visi jaunās pasaules iedzīvotāji mani ir ievēlējuši par nākamo valdnieci, es Skajam teicu, ka to nevēlos. Es nemāku valdīt pār citiem, neskatoties uz to, ko man teica mani vecāki. Es tam vienkārši neesmu radīta. Bet Skajs un Ītans mani pārliecināja, ka, ja es biju tik spējīga radīt šo jauno pasauli un spējīga visus apvienot tajā, tad es esmu arī tā, kurai būtu šī pasaule jāvada.

-Es zinu, zinu. Tikai, nedomāju, ka šī diena pienāks tik ātri un… un… - Stress jau lēnām sāka veidoties manā ķermenī un lika manai galvai domāt domas par to, ka varbūt man jādod groži citiem. Es tomēr esmu tikai 18 gadus veca. Knapi 18 gadus veca. Skajs bija izkāpis no gultas, kamēr es meklēju drēbes skapī un pienācis pie manis. Viņš pagrieza mani tā, ka skatījos viņam acīs. Es apliku savas rokas ap viņa kaklu, bet viņš savējās ap manu vidukli un pievilka mani sev klāt.

-Kāpēc es nevarētu vēl gadu nogaidīt? Man tikai tagad paliek 18, es tikai tagad “pēc likuma” esmu pieaudzis cilvēks, es vēl neko…

-Tu neesi cilvēks un tas ir pēc cilvēku likuma. Mūsu pasaulēm nav tāds gada skaitlis, kas tevi nozīmē par pilngadīgu un patstāvīgu radību. Pati zini, ka tavu dzimšanas dienu par kronēšanas dienu izdomāji tu.

-Zinu, bet tas bija tāpēc, ka domāju, ka tad būšu gatava. Domāju, ka šis skaitlis man palīdzēs būt pieaugušai, bet tā nav. – es izlaidu dziļu elpu un apskāvu Skaju cik vien cieši varēju. Viņš atbildēja manam apskāvienam sasildot manu vēso ķermeni.

-Es zinu, ka tu to varēsi. Un, ja arī tev brīžam liksies, ka neesi tik spēcīga un varena, tad zini, ka neesi viena. Tev esmu es, Ītans, Melisa un visi pārējie, kas būs gatavi palīdzēt. Tu šī gada laikā esi pierādījusi sevi citiem. Tu neesi viena. – Skaja vārdi man lika justies drošāk un vairāk pārliecinātai.

Pagāja tikai pāris stundas un es jau atrados pils plašajā koridorī, savā pilnajā blēru izskatā un staigāju no vienas puses uz otru. Šeit pat stāvēja arī Skajs un Ītans.

-Ja tu turpināsi šādi staigāt, man nāksies tevi sasaldēt pie zemes. – Ītans noteica ar nokaitinātu balsi. Skajs tikai mazliet pasmējās un uzsita Ītanam uz pleca.

-Atvainojos, ja man uztraukums par kļūšanu par valdnieci tev liekas kaitinošs, bet iedomājies sevi manā vietā. Iedomājies, ja tev tagad… - vārdi no manis bira kā pupas. Es zināju, ka pateikšu kaut ko, ko nožēlošu, ja neaizvēršos. Tieši tajā brīdī, lielās āra durvis atvērās un manā priekšā pavērās liels lauks, kas bija pilns ar fejām, raganām un velniem. Ieraugot šo skatu, man tiešām likās, ka Ītans bija sasaldējis mani uz vietas, jo manas kājas atteicās kustēties.

-Atgādina kaut ko, ja? – Melisa ierunājās tieši pie manas auss.

-Beidzot tu atnāci. – es nopūtos, bet manas kājas vēl joprojām negrasījās kustēties. Pēkšņi es sajutu siltu roku savā plaukstā. Es pavēros uz Skaju un viņa asins sarkanajam acīm.

-Tev pat nekas nav jārunā. Tā ir tikai kronēšana. – Skajs nočukstēja un mēs sākam lēnām kustēties uz priekšu.

-Jā, bet tas nozīmē, ka esmu šīs pasaules galva.

-Bet tu to nevadīsi viena. – Melisa ierunājās. Kopš šīs pasaules izveidošanas, viņa ir kļuvusi par vienu no manām labākajām draudzenēm. Cik gan dīvaina var būt dzīve. Es paskatījos uz saviem draugiem un uz savu puisi un ievilkusi dziļu elpu, noteicu:

-Nu, tad ejam.

BEIGAS

84 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Tiešām liels prieks, ka patika ! emotion Un es jau lēnām saku rakstīt nākamo stāstu, kurš iespējams būs mazliet citādāks, bet ceru, ka tāpat interesants.  emotion 

4 0 atbildēt

Tiks darīts! emotion

1 0 atbildēt
Perfekti! Ideāli!!! Brīnišķīgi!!! Burvīgi!!! Tikai žel ka stāsts beidzās, bet tāpat tas kādreiz beigtos. Tu esi ideālā rakstiniece un gaidu ar nepacietību tavu nākamo stāstu. Esmu laimīga ka izlasiju šo stāstu nevis kādu citu. Tev teišām lieliski padodas un tā tik turpināt!😍😍❤️❤️💖💖💗💗💓💓💝💝👌👌😘😘😍😍❤️❤️
1 0 atbildēt