Savaldīties 138

Vairāk šodien gan nebūs.

Aizbraucām uz mājām. Uzreiz devos gulēt, jo rīt jādodas uz skolu. Uzlikusi modinātāju uz 6:00. Dmitrijs man pievienojās. Pēdējā laikā man bija vieglāk aizmigt tad, kad viņš man bija līdzās.

Nākamajā rītā pamodos sešos un ar mokām. Iegāju aukstā dušā un tas kaut cik palīdzēja.

Iegāju istabā no skapja paņēmu bikses un blūzīti, kedas apģērbos, sakārtoju seju. Dmitrijs gulēja, tāpēc uzrakstīju zīmīti.

„Labrīt, devos uz skolu. Šodien būšu atpakaļ uzreiz pēc stundām, jo esmu nogurusi. XOXO.”

Noliku zīmīti uz naktsgaldiņa pieliecos un nobučoju viņu. Paņēmu somu ar visu nepieciešamo, paņēmu telefonu, mašīnas atslēgas un devos uz skolu.

Iekāpu mašīnā un pusastoņos jau biju skolā. Uzgāju uz otro stāvu un iekritu mīkstajos dīvānos. Aizvēru acis. Bet drīz šo mieru iztraucēja. Skaļ iebļaušanās un iekrišana klēpī. Atvēru acis Roze.

- Sveika.

- Kā iet? – viņa jautāja.

- It kā labi. – noskanēja zvans uz stundu mums nācās atvadīties.

Pusdienu starbrīdī vēl abas satikāmies un paēdām kopā. Pārājā stundas reāli vilkās. Es jo ātrāk gribēju tikt mājās. Pēdējā stunda bija vēsture, kontroldarbs. Nebiju, tam gatavojusies, bet uzrakstīju visu ko zināju. Pabeidzu līdz ar zvanu.

Garderobē mani sagaidīja Roze.

- Kur dodamies?

- Mīļā, atvaino, bet ne šoreiz, es esmu ļoti nogurusi. Varbūt rīt?!

- Jā, labi. Sazvanamies. – apskāvu draudzeni un devos uz mašīnu.

Aizbraucot uz mājām iegāju mūsu dzīvoklī un uzreiz iekritu gultā, es biju pārgurusi.

- Sveika mīļā.

Pie manis pienāca Dmitrijs.

- Kā gāja skolā?

- Drausmīgi. Vēsturē bija kontroldarbs, bet es nebiju gatava.

- Gan jau būs labi?

- Cerams.

- Ko tagad domā darīt?

- Pagulēt, ja drīkst?

- Protams. – Novilku apavus, kreklu, bikses un apsedzos. Aizvēru acis un ātri vien ieslīdēju sapņu valstībā.

***

Drīz vien beidzās stundas. Iekāpu mašīnā un devos uz mājām. Ieejot mūsu telpā, es ieraudzīju Dmitriju ar citu. Es noklepojos nekādas reakcijas viņiem. Viņi atrāvās kad beidzās gaiss. Meitene pagriezās pret mani. Es atpazinu tos vaibstus, tā bija Roze

***

Pamodos kliedzot un mana piere bija sviedros. Tas bija tikai ļauns murgs Dmitrijs paliks ar mani. Pie manis bija pieskrējis Dmitrijs un vēroja mani. Atkritu atpakaļ gultā.

- Tev viss labi?

- Jā tikai murgs. – saņēmu Dmitrija plaukstu.

Neskatoties uz murgu, es biju izgulējos, tāpēc cēlos apģērbos un devos gatavoties nākamajai skolas dienai.