local-stats-pixel fb-conv-api

Savādāk. #beigas3

120 0

Es saskatījos gan ar Mārtiņu, gan ar Džordanu, jo neviens no mums nezināja ko teikt. Es apsēdos blakus Mia un viņu stipri apskāvu. Kad viņu palaidu vaļā, es paskatījos uz Mārtiņu un Džordanu.

-Kur tavi vecāki dzīvo? Tas ir kur ir tavas mājas? – Mārtiņš noprasīja un Mia pacēla acis pret viņu. Mia ilgi skatījās Mārtiņā un neko neatbildēja. Kad beidzot viņa ierunājās viņa tikai noteica.

-Šeit. – es biju mazliet izbrīnījusies, bet biju arī priecīga, jo salabstot ar vecākiem, viņa dzīvos šeit.

-Rādi ceļu. – es noteicu un mēs visi piecēlāmies kājās. Mēs gājām pa mazajām pilsētas ieliņām. Šajā pilsētas daļā mājas bija saglabātas no vecajiem laikiem. Mājas nebija ne pielabots, ne nojaukts, tāpēc man arī patika pa šejieni pastaigāties. Es biju tā iegrimusi domās, ka ieskrēju Džordanā. Mēs bijām apstājušies pie kādas brūnas mājas ar sarkanu jumtu. Māja bija jauna salīdzinājumā ar pārējām šīs ieliņas mājām, bet paskatoties apkārt es sapratu ka vairs neejam pa mazo ieliņu, bet esam nonākuši pilsētas malā. Es paskatījos Uz Mia kura stāvēja kā sastingusi un skatās uz durvīm. Es piegāju pie viņas un ievēroju ka viņai acīs sariešas asaras.

-Nē, es to nevaru. – Mia noteica un jau gatavojās iet prom kad Mārtiņš saķēra viņas roku, neļaujot viņai aiziet.

-Vari gan, jo mēs esam ar tevi. – Mia paskatījās uz mani un Džordanu un mēs piekrītoši pamājām ar galvu. Mēs piegājām pie mājas durvīm un piezvanījām.

-Nē! – Mia iesaucās un jau atkal gatavojās skriet prom, bet mēs saķērām viņu aiz abām rokām un atvilkām atpakaļ.

-Tas kādreiz ir jāizdara. – Džordans noteicu un tajā brīdī durvis atvēra kāds vīrietis. Mia iepleta acis un sažņaudza rokas.

-Mia? – vīrietis ierunājās un noskatīja viņu no galvas līdz kājām. Mia sāka trīcēta un pamāja ar galvu. Viņas acīs atkal sariesās asaras un izskatījās ka viņa tūlīt saļims. Viņas tētis izpleta rokās un Mia tajās ieskrējusi cieši viņu apskāva. Es saskatījos ar Mārtiņu un Džordanu un mēs nevarējām novaldīt smaidu mūsu sejās. Mia palaida tēti vaļā un pagriezās pret mums. Es sapratu viņu bez vārdiem un noteicu.

-Mums jāiet. – es saķēru aiz rokas gan Mārtiņu, gan Džordanu un vedu viņus prom. Kad bijām jau pietiekami tālu, es palaidu abus zēnus vaļā un pagriezos pret viņiem.

-Domāju, ka viņiem tagad viss būs labi. – es noteicu un paskatījos uz Džordanu. – kur vispār ir tavi vecāki? – es iekodu apakšējā lūpā, jo nezināju ko viņš atbildēs.

-Mājās, es braucu uz Ņujorku meklēt darbu, bet kaut kā neko neatradu. Laikam būs jāmeklē tepat. – viņš noteica un beigās mazliet nosmējās. Es ar Mārtiņu arī mazliet nosmējos un mēs jau gatavojāmies iet prom kad pēkšņi pie mums pieskrēja Mia un apskāva mūs visus.

-Paldies ka palīdzējā, es jūs mīlu. – viņa noteica.

-Mēs tevi arī. – es atbildēju un apskāvu visus ciešāk.

120 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Turpinājumu!!!

1 0 atbildēt