-Klau, Mia, es nezinu vai tev šī doma patiks un vai vispār tu vēlēsies to darīt, bet tev pirms saku ir jāpasaka jā vai nē. – es noteicu un Mia manī pavērās ar domīgu skatienu. Viņa saskatījās ar Mārtiņu itkā gaidot atbildi, bet viņš tikai paraustīja plecus.
-Mēs tev varētu palīdzēt... – es mazliet vilcinājos, jo nezināju vai viņa būtu gatava to darīt, bet man bija jāmēģina, jo negribu viņu vairs zaudēt. - .. mēs tev varētu palīdzēt salabt ar vecākiem. – izdzirdot šos vārdu Mia uzreiz sasprindzinājās. Un norija siekalas.
-Es nezinu. – viņa noteica un jau gatavojās celties kājās, lai ietu prom, bet Mārtiņš viņu aiz pleca viegli apsēdināja atpakaļ.
-Džrodans zina? Nu to, ko tu stāstīji man. – es pajautāju un Mia pakratījusi galvu sāņēma seju plaukstās. – pastāsti mums, kas notika? Kāpēc viņi ir tik dusmīgi? – viņā noslaucīja asaras no vaigiem un pateica.
-Te nē, aizejam citur. – viņa piecēlās un devās uz izeju. Mēs visi automātiski viņai sekojām. Mēs izgājām no skolas un nonācām mazā pļavā pie tās. pirms izgājām ārā, mēs bijām paņēmuši savas jakas, lai nenosaltu. Tikko atradām tādu palielāku koku, uzreiz apsēdāmies zem tā uztaisot apli un pavērāmies pret Mia.
-Nu jau pirms vairāk pusotra gada, es biju kopā ar tādu puisi Zaku Blaiku. Kādu gadu mēs bijām kopā un viss bija lieliski, līdz vienai ballītei. Es negribēju iet, bet Zaks mani pierunāja, jo sastāstīja visādas lietas un tajā laikā es noticēju visam ko viņš man teica. Tā nu es kādas pāris stundas tur pabiju, bet tad pateicu Zakam ka nejūtos labi un aizgāju mājās. Vecāki nebija mājās, jo bija devušies ciemos tāpēc mājās biju viena. Pēc pāris minūtēm pie durvīm kāds piezvanīja. Kad es atvērusi durvis pa tām iekšā iegāzās visi cilvēki, kas bija ballītēm no kuras es aizgāju. Viņi uzslēdza skaļu mūziku, ņēma ēdienu no ledusskapja un vēl daudz ko. Un protams, ka tā bija Zaka vaina. – Mia uz brīdi apklusa un tikai tagad es ievēroju ka viņai pār vaigu tek asara, bet viņa ilgi nevilcinājās un turpināja stāstīt. – kādu laiku tas šādi turpinājās, bet tad viņi sāka arī dzert un kļuva nevaldāmi un tad notika viena lieta ko es nekad mūžā neaizmirsīšu. Tā kā Zaks bija iedzēris, viņš aizdedzināja sērkociņu un nometa to uz zemes. Mana māja bija no koka tāpēc viss pārējais notika pavisam ātri. Mani vecāki atgriezās tikai tad kad bija ārā jau gaišs un ugunsdzēsēji bija visu apdzēsuši. Mums nācās dzīvot viesnīcā un pēc tam, mēs īrējām dzīvokli. Un tad jau pēc mēneša es aizbēgu. – Mia pabeidza un saņēmusi seju plaukstās atspiedās pret koku.
