local-stats-pixel fb-conv-api

Sauciet briesmoņus! #10

31 0

Šonakt visi dejos. Ķermeņi locīsies, alkohols plūdīs kā sviedri, telpā valdīs sasmakums. Bet laika mums vēl netrūkst.

-Laura, padod burku!- Jana uzsauca, reizē skatoties spogulī, uzklājot tušu. Viņas īsais ķermenis bija izliekts uz priekšu, atklājot tā smalkās formas zem apspļētās kleitas. Un forma bija tā viena lieta, kas maitenei nu nepavisam netrūka. Nē, viņa nebija resna. Viņa nebija pat viegl apaļīga. Šī meitene bija absolūts skaliņš. Bet tas nenozīmē, ka viņai trūktu apaļumu visās vajadzīgajās vietās. Un īsie, melnie, karē griezumā veidotie mati piešķīra viņai pieaugušāku izskatu. Ja Laura Janu nepazītu, viņa varētu padomāt, ka ir darīšana ar pieaugušu sievieti.

Laura pasniedzās pretī uz naktsskapīša noliktajai burkai, pilnai ar matu sprādzēm, lūpu krāsām, gumijām, otiņām un citādiem niekiem. Jana bija to Laurai uzdāvinājusi dzimšanas dienā, cerībā, ka Laura kā visas normālas septiņpadsmitgadīgas meitenes beidzot sāks krāsoties. Bet viss kas no tā sanāca bija lieka šmuce. Toties pati Jana, esot ciemos pie draudzenes, varēja to izmantot. Laura novērtēja meitenes pūliņus, bet vienalga turpināja spītīgi palikt pie saviem uzskatiem. To ķēpu viņa uz savas sejas neparko neliks.

-Tu taču zini, ka kādreiz tev tas būs jāsāk darīt?- noprasīja Jana, kā nolasījusi draudzenes domas. Laura viegli pietvīka un paburzīja savas zaļās samta kleitiņs malu kā nokaunināts bērns. Janas gaišbrūnās acis bija pavērstas pret viņu. -Šonakt.- viņa īsi noteica, un Laura noskurinājās.

-Nē.- viņa stingri noteica, izlēmusi noturēt savu nostāju. Jana jau bija viņu pierunājusi doties uz Sema ballīti, un tagad li viņa padotos un ļautu draudzenei sev uzmālēt kaut ko tādu uz sejas? Tūdaļ. Lai gaida ar maisu.

-Ak, jā, jā, jā, Lauriņ! Šonakt!- Janas smaids bija fosforiscējoši biedējošs. Laura jau zināja, ko šis smaids nozīmēja. Tūlīt ies vaļā elle. Un lai to novērstu, viņai tas bija jāpataisa par joku.

-Nu, tad noķer mani!- Jana viegli ierūcās. Lauru viņa nekad nebija spējusi noķert.

-Es netaisos skraidīt pa istabu kā sīks skuķēns! Un kur nu lai tevi piespiestu nedaudz hmm... DZĪVOT!- Jana jau gandrīz kliedza.

-Tu mani jau pierunāji iet uz Sema ''kopistisko piedzeršanos" tu mani nepierunāsi ziest to uz sejas!- Laura norādīja uz pilno burku Janas rokās. Meitene likās jau gandrīz padevusies. Viņas bia gājušas šai sarunai cauri neskaitāmas reizes. Laura bija un palika nepielaužama. Un Jana to zināja.

-Labi.- viņa paķēra melnu somiņu no Lauras gultas. - Mums arī tāpat ir jāiet.

Līdz ar Lauras mazās, gaišās istabiņas durvju aizciršanos, meiteni pārņēma atvieglojums. Kādudien Jana viņu pielauzīs. Bet ne šodien.

Zaļā samta kleitiņa viegli noplīvoja, meitenei izejot pa durvīm.

31 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000