Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
80

- Es piekāšu! Pilns veikals ar drēbēm, man pat ir nauda, bet neko nevaru izvēlēties! – Egija iesaucās.
- Kā tad! Lielāko daļu kleitu tu nemaz nevari atļauties, - Zane sacīja, pieskardamās vienai no kleitām un aplūkodama tās cenu zīmi.
Lai gan līdz izlaidumam bija vairāk nekā mēnesis, draudzenes jau tagad bija dabūjušas no vecākiem naudu kleitas un kurpju iegādei. Tirgus vietā draudzenes bija nolēmušas pastaigāt pa veikaliem, bet neko acīs krītošu un viņu budžetam – divdesmit latu katrai – atbilstošu nebija atradušas.
Egija atbalstīja galvu pret plaukstu, tādējādi aizsegdama pusi sejas.
- Viss, es vairs neko negribu. Braucam mājās, - viņa nomurmināja.
- Neāksties. Tukšā jau nu mājās nebrauksim. – Renātes balss skanēja stingri.
- Laikam būs jāmet pie malas ideja beidzot nopirkt kaut ko firmas veikalā un jāiet uz tirgu, - Zane teica.
Renāte nopūtās.
- Kas cits atliek.
Viņa aplika Egijai roku ap pleciem un pagrieza izejas virzienā. Lēnā solī visas trīs devās uz Centrāltirgu, cerot, ka vismaz tur atradīs ko piemērotu. Visa šī izlaiduma būšana krita viņām uz nerviem. Gribējās nospļauties un uz izlaidumu nemaz neiet.
Tirgū draudzenes vispirms apmeklēja pirātisko ierakstu stendu. Britnija Spīrsa, deju mūzikas izlases, krievu popmūzika... Parakņājušās pa albumu kaudzēm un atradušas pāris sevi interesējošus diskus, viņas atlika tos atpakaļ un devās tālāk. Vispirms bija jānopērk tērps un apavi izlaidumam un tikai pēc tam, ja kaut kas paliktu pāri, varēja domāt vēl arī par diskiem.
Kā jau sestdienā, tirgus bija pilns ar cilvēkiem. Daži no viņiem izskatījās tā, it kā kaut ko šausmīgi kavētu, jo nesās apkārt torpēdas ātrumā. Citi turpretī gāja pavisam lēni, aplūkodami it visu, ko ieraudzīja pa ceļam. Apkārt skanēja putnu ķērkšana un pirātiskie diski, trolejbusu izdotās skaņas, mašīnu radītie trokšņi un pircēju un pārdevēju dialogi. No rīta bija lijis un asfalts joprojām bija slapjš, bet gaiss – dzestrs.
Staigājot pa daudzajām tirgus būdiņām, draudzenes neatrada neko ievērības cienīgu. Toties, nokļuvušas tālākajā tirgus galā, Egija un Zane ātri vien ieraudzīja kleitas, par kurām saprata - viņējās! Ieskrējušas katra savā būdiņā un pametušas Renāti vienu, viņas palūdza kleitas uzlaikošanai. Egijai acīs bija iekritusi gaiši pelēka bezpiedurkņu kleita garumā līdz celim. Tā bija pašūta no īpatnēja, it kā saburzīta auduma ar metālisku spīdumu. Burzījumu vietas izskatījās tumšākas, radot interesantu gaismu spēli. Zanei bija iepatikusies gaiši dzeltena kleita no vienkārša auduma ar volānu, kas sniedzās no kreisā pleca. Arī viņas kleita bija bez piedurknēm un garumā līdz celim. Pielaikojusi kleitu, viņa nostājās būdiņas durvīs, lai parādītu to draudzenēm. Egija bija rīkojusies tāpat.
- Nu, kā izskatās? – abas gandrīz vienlaikus jautāja Renātei.
Renāte aši nopētīja draudzenes. Viņas acs bija pietiekami trenēta modes lietās, lai ar šīm pāris sekundēm būtu pietiekami.
- Jums piestāv, - viņa teica.
Egija un Zane to zināja arī bez teikšanas, bet tik un tā bija patīkami to dzirdēt. Abas iegāja atpakaļ būdiņā, lai pēc brīža iznāktu laukā no tām ar iepirkumu maisiņu rokās un par pāris latiem atvieglotu maciņu.
Egijas un Zanes kleitas jautājums bija atrisināts. Atlika tikai Renāte. Diemžēl izskatījās, ka meklējumi lemti neveiksmei – draudzenes apstaigāja visas, arī visšaubīgākā izskata būdiņas, taču Renātei nekas neiekrita acīs. Viņa kļuva aizvien īgnāka un īgnāka.
Kad bija aizritējusi vēl viena bezrezultatīva pusstunda, Renāte neizturēja.
- Viss! Man pietiek! Es ņemšu šo! – viņa iesaucās.
- Tu to nopietni? – Zane neticīgi jautāja.
Egija un Zane raudzījās turp, kur norādīja Renātes rādītājpirksts. Vienā no tirgus būdiņām, līdzās dažādiem citiem apģērbiem, bija izlikts kostīms: kleita līdz celim un pagarināta žakete. Šāds kostīmes piestāvētu pieaugušai sievietei vai vismaz tādai, kurai pāri divdesmit, bet Renātei?
- Renāte, tu jau pavisam oficiāli, - Egija pajokoja, kad Renāte apņēmīgi devās būdiņas virzienā.
Renātes izvēle krita uz zili zaļo kostīmu, atstājot bez ievērības violeto un sarkano.
Egija un Zane bija skeptiski noskaņotas pret Renātes ideju, tomēr neko vairs neteica, jo gribēja redzēt kā kostīms izskatīsies Renātei mugurā. Viņas gan neticēja, ka Renātei tas kaut drusciņ piestāvēs.
- Nu, kā izskatās? - Renāte jautāja, atraujot vaļā aizkaru, kas norobežoja ģērbtuvi no pārējās būdiņas.
Egija un Zane palika bez valodas.
- Ej tu nost! – Egija brīdi vēlāk iesaucās.
Kostīms Renātei piestāvēja. Ļoti piestāvēja. Zili zaļā krāsa izcēla Renātes acis un piestāvēja viņas viegli iesauļotajai ādai. Tas gan nebija nekāds jaunums – draudzenes zināja, ka Renātei piestāv zilie un zaļie toņi. Kostīma piegriezums izcēla Renātes slaido augumu un nelika viņai izskatīties krietni vecākai vai pārāk nopietnai.
- Kas to būtu domājis... – Zane izstomīja.
- Kolosāli, vai ne? – Renātes balss bija pilna sajūsmas. – Es ņemu!
Tagad, kad tērpu beidzot jautājums bija atrisināts, vajadzēja ķerties pie apavu jautājuma. Zane atcerējās, ka viņai mājās ir aizpērn pirktas siksniņkurpes, kas piestāvēs kleitai. Renāte izdomāja aizņemties vienas no mammas laiviņām, jo uz izlaidumu mamma noteikti ieradīsies vaļējos apavos. Tādējādi pieskaņotu apavu nebija vienīgi Egijai. Atšķirībā no kleitas, kurpes viņa atrada gandrīz uzreiz.
- O, šīs nu gan ir skaistas! – viņa iesaucās, norādīdama uz gaiši pelēkām siksniņkurpēm ar nelielu papēdi.
Egija aplūkoja apavus tuvāk un ieraudzīja, ka paraugos izlikts viņas izmērs – 38. Viņa piemērīja kurpi un spogulī apskatījās, kā tā izskatās uz viņas kājas.
Egija palūdza otru kurpi un, uzvilkusi to kreisajā kājā, paspēra dažus soļus. Protams, apavus vajadzēs ievalkāt, taču jau tagad tie likās ērti.
- Cik maksā?
- Astoņus latus, - pārdevēja atbildēja.
- Es ņemšu, - Egija sacīja un izvilka no somas maku.
Ar to šīsdienas iepirkšanās bija beigusies. Tagad varēja ķerties klāt „apmazgāšanai”. Draudzenes devās taisnā ceļā uz „McDonald’s”.
- Esam izdevīgi iepirkušās. Mums vēl palika pāri nauda maķim, - Renāte sacīja, iekozdamās savā čīzburgerā. Ar šo vienu kodienu viņa pamanījās nokost teju pusi no tā.
Visas bija iegādājušās vidējos komplektus: Renāte komplektu ar diviem čīzburgeriem, Zane - „Fish Mac”, bet Egija – dubultā čīzburgera komplektu. Frī kartupeļi bija bagātīgi nolieti ar kečupu un ik pa brīdim draudzenes piedzēra klāt kolu.
- Iepirkušās esam, tagad galvenais šo visu nepakāst pa ceļam uz mājām, - Zane sacīja, pieskardamās maisiņam, kurā atradās viņas kleita.
- Kur tad tu to domā pakāst? – Egija jautāja. – Pa ceļam uz mājām izmest no rokām?
- Nezinu kā jūs, bet es mājās braukšu ar autobusu, tā ka ceru neaizmirst maisiņu uz sēdekļa. Reiz man tā jau gadījās.
- Ar autobusu? – Egija jautāja, nolikdama malā pusapēsto burgeri un sniegdamās pēc frī kartupeļiem.
- Ja svinēt, tad līdz galam! – Zane iesaucās.
- Piekrītu, - Renāte sacīja un ar vienu roku pasniedzās pēc savas kolas, bet ar otru – pēc kartupeļiem.
- Tik daudz jau esam iztērējušas, varam atļauties iztērēt vēl divdesmit santīmus autobusa biļetei, - Zane piebilda.
- Tik tiešām, - Egija piekrita, vienlaikus mēģinādama atcerēties, kad viņa pēdējo reizi bija braukusi ar autobusu.
- Šodien bija kolosāla diena, vai ne? – Renāte jautāja.
- Aha. Kleitas atradām, visu naudu notērējām un pēc ilgiem laikiem atnācām uz maķi. Diena aizvadīta godam! – Egija apmierināti teica.
Renāte aplaizīja ar kečupu notrieptos pirkstus un iekodās otrā čīzburgerā.
- Peeerfekti!

(Turpinājums sekos)

 Autors: Čeirāne Sasistā dzīve (16)
1.  
Autora bilde
0
80
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [3]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
SAMSS avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Patīk komentārsMedaļa Rainis
  SAMSS 17.02.17 19:22
0
0

  

exkluzīvais avatars
Medaļa Gada SPOKS 2017Medaļa MaģistrsMedaļa Uberautors
  exkluzīvais 17.02.17 19:24
0
0

  

SAMSS avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Patīk komentārsMedaļa Rainis
  SAMSS 20.02.17 18:58
0
0