local-stats-pixel

Sasalušās sirds asaras (12)0

 77  0

♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥
Tur, uz soliņa, mani sagaidīja Edijs. Pamanot mani, viņš aši piecēlās. - Sveika! - puisis iesaucās, pienāca klāt pie manis un cieši samīļoja. Es ātri ar lūpām pieskāros viņa vaiga, cerībā, ka viņš nepārpratīs. - Nu čau. - es atbildēju. Edijs tiešām šodien izskatījās nelāgi. Varēja redzēt, ka puisi moka paģiras un vēl tas, ka vienu aci rotāja zilums un lūpa bija pārsista. - Tu nu gan neizskaties vesels! - es teicu, pēc tam nožēlodama savu aso toni. - Piekrītu tev. - puisis mulsi noteica. - Toties tu izskaties satriecoši un tas ir pats galvenais. - viņš paskatījās man acīs un sirsnīgi pateica. Es cerēju, ka neizskatos pārāk sapucējusies, bet kuru gan tas uztrauc, izņemot mani. - Man prieks, ka tev patīk. Paldies. - es tikpat sirsnīgi atbildēju. Centos noslēpt savu mulsumu ar smaidu uz sejas. Mana sirds dauzījās kā negudra visu laiku.
Mēs gājām pa parku, kurā bija daudz brīnišķīgu skatu un visu laiku par kaut ko runājām, pat nepieminot vakardienu. Tad apstājāmies pie tilta, kurš šķērsoja upīti, kurā peldēja daudz pīļu. - Zini, man prātā ienāca viena doma. - Eds mani uzrunāja. - Nu, es klausos. - atbildēju. - Iemetīsim monētas ūdenī un ievēlēsimies vēlēšanos. Varbūt tev tas izklausās nenormāli, bet es gribu pamēģināt. Es pasmaidīju. - Laba ideja. Man tas izklausās ļoti forši. Edijs paņēma mani aiz rokas un pār plecu iemetām monētas, katrs pa vienai no sākuma ievēloties vēlēšanos. Bija dzirdami divi plikšķi, kuri liecināja, ka mēs abi to izdarījām veiksmīgi. Tas man likās ļoti mīļi un romantiski no Eda puses. Tad viņš mani pagrieza manu seju uz savu pusi, ar roku pieskārās manam zodam, pieliecās un noskūpstīja uz lūpām. Tas bija īss, bet ļoti saviļņojošs un ļoti patīkams skūpsts. Edijs atrāvās, aplika rokas man uz vidukļa un cieši skatījās manās acīs. Es redzēju, ka viņu kaut kas grauž no iekšienes un gribēju uzzināt iemeslu. Mirklī, kad viņš mani noskūpstīja, aizmirsu par visām problēmām. Bija tikai viņš un es. Es un viņš. Tad es piekļuves viņam tuvāk un šoreiz es viņu noskūpstīju. Tas bija fantastiski un šoreiz daudz ilgāk, nekā pirmajā reizē. Jutu, ka man sāk pietrūkt gaisa, un atrāvos. - Ak, Inet.- viņš klusi izdvesa, glāstot manus matus. - Piedod man par visu, piedod. - Tav nav par ko atvainoties, Ed. - es nesapratu par ko viņš runā. Man tiešām ļoti, ļoti patīk Edijs un viņa klātbūtnē varu būt es pati, tāpēc es gribu zināt, kas ir ne tā, jo man sāk sāpēt sirds, redzot puiša ciešanas.
Viņš paņēma mani aiz rokas un mēs gājām tālāk. - Es tā nevaru, Ed. Man ir jāzina! - es apstājos un teicu, jo nevarēju to vairs izturēt. - Es negribu tevi sāpināt, tāpēc klusēšu. Tikai zini to, ka es neesmu labs. Pienāks laiks un tu uzzināsi, mazā. Es gribu tev pateikt to, ka tu man tiešām ļoti patīc, man šķiet tādas jūtas man ir pirmo reizi. - viņš atklājās un es redzēju, ka viņš saka taisnību. Un tad es sapratu, ka esmu iemīlējusies.
Atvadījos no Edija ar lāča apskāvienu.Unstarojot no tikko piedzīvotā, aši devos uz veikalu, domāju Elvīrai nopirkt kādu našķi, jo zinu, ka slimnīcās nekādus gardumus vis nedod.
Kad iekāpu trolejbusā uz mani skatījās kāds ruds čalis, kuru es pazinu, bet nevarēju saprast kā. Nevarēju atcerēties. Pasmaidīju pretī. Ko lai dara šādā situācijā? Es nesaprotu. Apsēdos un ieraudzīju, ka viņš tuvojas man. Viņš noteikti pārdomās, ka esmu dīvaina. Tā tik man vēl trūka, bet man bija vienalga - man ir Edijs. - Sveika, Inet! - viņš pasmaidīja un apsēdās tieši pretī. - Čau. - es mēģināju smaidīt.- Te ir karsti, tev tā neliekas? - puisis teica un noģērba savu jaku. Es pamanīju viņa stingro presi kuru varēja pamanīt pat ar kreklu. - Jā, ir karsti pēdējā laikā. - es mēģināju turpināt sarunu. Es nopētīju puisi, cerībā atcerēties, kā es viņu pazīstu, bet nekā. - Uz kurieni tu? - puisis vaicāja. - Nu man draudzene slimnīcā, nolēmu apciemot. Un tu? - es aši atbildēju. - Nelāgi gan. Es braucu uz Bmx trenniņu, es tev stāstīju, atceries? - puisis, skatoties man cieši acīs, teica. Es protams neatcerējos un tā kā es vispār neprotu melot, atrāvos no viņa skatiena un uz puiša rokas ieraudzīju košu tetovējumu. Un tad man pieleca, kas viņš ir. Šis puisis ir Kristaps, kurš mani toreiz noķēra pie veikala, kad es jau grasījos krist. Tetovējums man bija iespiedies atmiņā, jo viņš man ļoti iepatikās. - Jā, atceros, Kristap! - es iesaucos. - Kāpēc tik ilgi domāji? - uzrāvis uzaci, jautāja. - Nūū, es aizdomājos, skatoties uz to burvīgo tīģeri tev uz rokas. Man vienkārši ļoti iepatikās. - es nedaudz kautrīgi noteicu.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000