http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sarkanais-sniegs-2/669573
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sarkanais-sniegs/669451
Rakstam komentāros visas pretenzijas vai ieteikumus! Ceru jums patiks! 
Uz galda manā priekšā stāvēja telefons un tam blakus makā atrastā salvete ar Oresta telefona numuru. Es malkoju kafiju, un nespēju saprast, ko man darīt. Varbūt uzrakstīt viņam? Paņēmusi telefonu rokās jau taisijos rakstīt īsziņu, taču pēdējā brīdī pārdomāju. Aši noliku telefonu atpakaļ uz virsmas. Izdzērusi pēdējos kafijas malkus krūzi ieliku izlietnē. Ātri nomazgāju rokas un iegāju viesistabā. Šeit bija diezgan liela nekārtība, taču šodien nebija iedvesma to visu kārtot. Ejot caur viesistabu, līkumoju starp mantām, kas bija izmētātas pa balto koka grīdu. Notupos , lai paceltu šalli un tumši zilo mēteli ar zelta pogām uz pleciem un vēdera. Apmetusi šalli ap kaklu un uzvilkusi mēteli iegāju koridorā. Šeit arī nebija diezko liela kārtība. Starp izmētātajiem iepirkumu maisiņiem, un vasaras kurpēm es centos atrast zābakus. Atradusi zābakus uzvilku tos kājās un piegāju pie viesistabas durvīm. Rīt nāksies to visu savākt. Iegāju atpakaļ koridorā un paķērusi atslēgas izgāju pa durvīm.
-Uz Alfu, lūdzu.-Teicu taksometra šoferim. Šodien beidzot bija pienākusi tā diena , kad devos uz veikalu, lai pastaigātu pa veikaliem un atrast kaut ko, ar ko papildināt savu skapi.
-Lūdzu! Klāt esam.-Soferis pacilāti iesaucās.-Šodien ar atlaidīti. Būs tikai pieci lati jāmaksā.
-Paldies.-Nomurmināju zem deguna un iespiedu viņa saujā piecīti izkāpu no mašīnas.
Bija pagājusi stunda un es biju nopirkusi tik vien, kā melnu ar mežģīnēm rotātu apakšveļu, kuru patiesībā man nemaz tik ļoti nevajadzēja. Nogurusi vilkos pa veikala ejām. Te pēkšņi manu skatienu piesaistija melna kokteiļkleita līdz celi. Iegājusi veikalā palūdzu, lai pārdevēja parāda, kur šajā veikalā tādu varatrast. Viņa mani pieveda pie stenda ar vel dažāda piegriezuma kleitām. Automātiski sāku meklēt cenu zīmi. Kad pēc lielas meklēšanas to tā arī neatradu nolēmu iet to piemērīt. Atradusi savu izmēru, iegāju pielaikošanas kabīnē. Uzvilkusi to, apskatiju sevi spogulī. Kleita perfekti izcēla manu tievo vidukli un piegulēja perfekti pie auguma. Priecīga to novilku un pakarināju uz pakaramā. Ātri uzvilku savas drēbes un izgāju no kabīnes. Stalti piegājusi pie kases, noliku to uz letes tieši pārdevējai priekšā. Pārdevēja pāris sekundēs atrada cenu zīmi, ko pirmit tik ilgi biju meklējusi. Viņa to noskanēja, un uz mazā ekrāniņa parādijās kleitas cena. Es aizturējusi elpu lūkojos uz displeju un nespēju noticēt. Kleita maksāja septiņdesmit latus un tieši deviņdesmitdeviņus santīmus. Nodomāju, ka nevaru to neņemt tapēc pacēlu galvu augstāk un izlikos, ka cena mani neuztrauc.
-Maksāsiet skaidrā naudā vai ar karti.- Pārdevēja vaicāja.
-Ar karti.-Es lepni noteicu un padevu Lilitai (viņas vārds bija piestiprināts pie viņas krekla) bankas karti. Viņa to prātīgi ievietoja terminālā, un lūdza man ierakstīt pinkodu. Velreiz ieraugot summu nopūtos, taču nospiedusi pin kodu vairs neuztraucos. Nu bija par vēlu, ko mainīt. Lilita man atdeva karti un maisiņu ar pirkumu. Nu vairs naudas man nepietika nekam citam, kā tikai taksim, lai nokļūtu mājās. Izejot no veikala, uzreiz iekāpu turpat stāvošajā taksī un lūdzu, lai mani ved uz mājām.
Sēdēju un skatijos muļķīgu filmu, ko rādija pa vienīgo normālo kanālu,ko mans televizors rādija. Tā bija banāla komēdija par iemīlējušos žigalo. Nopūtos un piespiedu sevi izrāpties no siltās vietas dīvānā, lai aizietu uz virtuvi paņemt kaut ko ēdamu. Iegājusi virtuvē uz galda pamaniju savu telefonu un turpat blakus stāvošo salveti. Piegājusi pie galda paņēmu telefonu un ievadiju tajā Oresta telefona nummuru. Klausulē bija dzirdama ierastā pīkstēšana. Ar katru nākamo signālu kļuvu vel nervozāka. Kad jau vēlējos likt nost, Orests pacēla un lietišķā balsī pieklājīgi sasveicinājās.
-Sveiks, tevi traucē Odeta.-Es nedroši teicu.-Tev šovakar ir brīvs vakars?
Jutu ka orests smaida.
