local-stats-pixel fb-conv-api

Sapņu Melodijā 294

Pēc diviem gadiem.

Harijs.

Ketrina nav atgriezusies, viņa šos divus gadus nav rādījusies Ņujorkā. Man uz galda joprojām stāv vēstule, ko man atstāja Ketrina, nevaru saņemties atvērt to un izlasīt. Piesēžos pie galda un lēnām atveru vēstuli.
" Sveiks.
Es nezinu, kad tu šo lasi, bet es vēlos, lai tu turpini dzīvot. Nemeklē mani, jo es turpināšu dzīvot. Tu man vienmēr sirdī būsi iekarojis vietu, bet es nevēlos mocīties. Lūdzu nemeklē mani un turpini dzīvot, kā to darīšu es."

Ar pirkstu pārbraucu vietām, kur ir nopilējusi Ketrinas asara un lapa tagad tajā vietā ir sakaltusi un sačokurojusies.
Saloku vēstuli un nolieku, to atpakaļ. Rokās paņemu dēļa gabalu, ko nekad nevarētu sadedzināt. Tā man ir piemiņa no Ketrina, kad mēs vēl bijām laimīgi.

Ketrina

Man ir 20.gadi, joprojām dzīvoju Sanfrancisko mammas dzīvoklī. Es neesmu apciemojusi Ņujorkā savus draugus un ģimeni. Es nezinu, kas notiek Harija vai Leo dzīvē, bet mana dzīve ir lieliska. Es esmu kopā ar lielisku puisi Trevisu Medoksu. Abi mācījāmies vienā klasē, tagad dzīvojam kopā manā dzīvoklī.

Šodien ir balle, pilsētas rātsnamā, par godu Sanfrancisko dzimšanas dienai. Es atrodu kleitu, Treviss uzvelk smokingu, paķerot līdzi manu draudzeni Melisu un viņas draugu braucam uz balli. Ballē ir daudz cilvēku gan jaunu, gan vecu.

No viesmīļa paņemam glāzi šampanieša un dodamies sasveicināties ar pilsētas mēru.
- Ejam dejot- Treviss mani paņem aiz rokas un saka. Abi izejam uz dejas plača un sākam dejot valsi. Mūzika apklust, gaisma zālē izslēdzas un prožektor apspīdina mani un Trevisu.

Treviss notupjas uz ceļa un saņem manas rokas.
- Dārgā, Ketrina Heloveja. Pirmā diena, kad mēs satikāmies bija tad, kad tu ieradies Sanfrancisko. Kad esmu tavā tuvumā mana sirds sāk ātrāk pukstēt. Vai pagodināsi mani un kļūsi par manu sievu?
- Jā!- teicu, man pirkstā tika uzvilkts gredzens, Treviss piecēlās kājās un mani noskūpstīja.

Stāvam ārā un skatāmies salūtu, ko par godu šauj Sanfrancisko dzimšanas dienai. Treviss mani apskauj no mugurpuses un ausī čukst.
- Vajadzēs aizlidot uz Ņujorku pie maniem un taviem vecākiem un radiniekiem.
- Labi. Kad?- nočukstu.
- Rīt? Es jau nopirku biļetes, kopā ar gredzenu.
- Bet kā tu..
- Es zināju, ka tu piekritīsi!- Treviss mani pievelk sev cieši klāt un noskūpsta.


Es nevēlos atgriezties Ņujorkā, jo varu satikt Hariju un Leo, bet es vēlos satikt.savas meitenes un savu mīļo ģimeni. Pat ja, es satikšu Hariju vai Leo man blakus būs mans līgavainis Treviss, kuru es mīlu. Mana sirds ir atradusi citu sirdi ko mīlēt, varbūt, kāda daļa manas sirds mīl gan Hariju, gan Leo, bet neviens pat Brenda neizjauks manu laimīgo dzīves mirkli.

Es esmu saderinājusies ar vīrieti, kuru mīlu, bet es nepazīstu viņa ģimeni.

Treviss.

Kad bildināju Ketrinu, viņas sejā bija pārsteigums, laime un mīlestība. Es bildināu sievieti, kuru mīlu, pazītu, bet nepazīstu viņas ģimeni.
Kad pateicu Katrinai, kad būs jāiazbrauc atpakaļ uz Ņujorku, viņa neizskatījās laimīga. Es nezinu, kas viņai notika, pagātnē Ņujorkā, jo viņa par to nevēlas runāt, tas ir pārāk sāpīgi un es viņu saprotu. Bet es sev apsolu, kad es Ketrinu pasargāšu no viņai nevēlamām personām. Es viņu mīlu, un tas neko nemainīs, galvenais lai Ketrina ir laimīga.



81 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Dziesma - ideāla!! Mana mīļākā grupa. ((((:
0 0 atbildēt
Treviss Medokss, vārds no "Brīnišķīgā Neprāta"
0 0 atbildēt