Sapnis.3

Vai tas ir sapnis ? Tas nevar būt kad es to esmu sasniegusi . Visus šos gadus es ar asarām acīs un sāpēm sirdī gāju uz priekšu lai sasniegtu šo , un man tas izdevās . Vēl atceros kad nesen skatījos uz viņa smaida , bet jau tagad abi dodamies uz savām pusēm . Viņš uz savu profesīju , es uz savu . Diez vai liktens būs lēmis mums atkal redzēties ? Vai arī šī ir pēdējā reize ? To mēs neviens nezinām ...
Vel pirms pāris gadiem es grasījos sev vēnas pāgriest un darīt galu sev , bet es to neizdarīju , kāpēc ? Tāpēc kad es ticēju kad reiz pienāks šī diena . Un tas notika . Bet tagad es mazliet nožēlu šo , es baidos no tā kas notiks tālāk , es baidos kad vairs neredzēšu viņa smaida . Es pat brīžiem nesaprtu kas ir tāds viņā kas mani piesaista . Viņš parasts skolēns , nu cik parasts . Protams ar saviem hobījiem un raksturu , bet tik un tā tas nemaina faktu kad viņš ir tāds pats kā mēs . To es tiešām nesaprotu . Bet tagad es spēju pēdējo reiz nolūkoties uz viņa smaidu .. Tas laikam ir viss , visiem maniem pusaudžu gadiem ir gals . Vairs nekādu asaru , sāpju , klubu un ķīvēšanās . Man beidzot ir dots tas ko vēlos ,man tas ir jāizmanto un viss ..