http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni/784086
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-Otra-dala/784283
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-tresa-dala/784482
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-Ceturta-dala/784484
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-Piekta-dala/784675
Es aizgāju mājās. Atvēru durvis un ieraudzīju ko šokējošu - man priekšā stāvēja četri zombiji: mamma, tētis, vectāvs un vecmamma. Viņiem visiem bija naži rokās, kaut arī viņiem bija grūti noturēt tos nažus. Viņi visi nāca man virsū ar domu nogalināt mani, lai pievienojos viņiem. Gribēju mukt no mājām, bet neizdevās, jo vectēva zombijs bija priekšā durvīm. Vectēvs mani satvēra, bet es tomēr izmuku, bet diemžēl nācās noraut viņam roku un tas nebija patīkams skats. Kad izmuku no vectēva zombija, skrēju uz virutvi, lai paslēptos, bet nekā, jo priekšā stāvēja mammas zombijs. Es neko negribēju viņai nodarīt, bet zināju, ka viņa ir mirusi un tur neko nevar darīt. Viņa nāca arvien tuvāk, bet vienīgais, kas man bija pa rokai, tā bija panna. Paņēmu pannu rokās un iesitu viņai pa galvu. Pirmo reizi, kad iesitu, neko tas nedeva. Es paskrēju nedaudz tālāk, bet viņa tik un tā tuvojās man. Kad bija ļoti tuvu, tad es atkal viņai ar pannu pa galvu. No vienas puses man bija žēl mammai sist, bet no otras puses, viņa tomēr bija zombijs. Kad viņai otro reizi iesitu, tad viņai galva aizlidoja prom un ķermenis vairs nekustējās. Bija palikuši - tēvs, vecmamma un vectēvs. Tad, kad mammu biju uzvarējusi, tad devos uz guļamistabu, bet tur priekšā bija vecmamma. Guļamistabā nekā tāda asa nebija , bet bija tikai putekļusūcējs. Es ieslēdzu un novirzīju to pret vecmammu. Putekļusūcējs visas viņas mirušās atliekas iesūca. Palika tikai kauli un nazis. Kad istabu biju iztīrijusi, tad devos uz pagrabu un tur mani sagaidīja vectēvs. Viņš ātri pie manis netika, jo priekšā viņam bija daudz šķēršļi, bet vismaz pagrabā bija pietiekami daudz instrumenti ar kuriem varēju aizstāvēties. Man pa rokai bija lāpsta, kura nesen bija uzasināta. Bija pagājušas 30 min un tikai tad vectēvs tika līdz manīm. Ar to lāpstu es viņam nocirtu otru roku, abas kājas un visbeidzot galvu arī. Vienīgais zombijs, kas bija palicis, tas bija tētis. Es aizskrēju atpakaļ uz viesistabu, bet tur neviena nebija. Es apsēdos dīvānā, bet nekur neredzēju tēti. Biju tik labi iekārtojusies, ka jau gandrīz aizmigu, bet tad pēkšņi man aizmugurē bija tētis, kas jau nazi bija pielicis man pie rīkles. Domāju, ka gals ir klāt, bet nē. Tētis vienkārši stāvēja un neko nedarīja.
