Labrīt, Labdien un Labvakar spokiem, spocenēm un spocēniem. Ir tāda lieta, ka ir lietas, kuras mēs nekad nepārtraucam darīt , pat tad, kad esam apzvērējušies vairāk tā nedarīt. Un arī es neesmu nekāds "paraugzēns" un mēdzu rīkoties pa savam, es to nenoliedzu. Un tā kārtējo reizi sakrājās iekšā kaut kas, kas laužās laukā, lai taptu uzrakstīts. Patīkamu lasīšanu un klausīšanos...
Laiks deg kā pelni oglēs,
kas reiz aizlidos nebūtībā kā putni
Projām zilās, tālās debesīs
un neviens neko neprasīs
Jo jautājumi ir azmirsušies,
pat īsti vēl neradušies
Tava seja ir tūkstoši seju,
visur kur es eju
Gan Saules staros, gan Mēness ēnās
kas slīd visur dejās lēnās
Tava balss ir tūkstošiem balsu,
ko dzirdu tur kur es esu
Katra diena bez Tevis
ir kā zaudēta daļa no sevis
Bet kā gan Tu to vari zināt,
jo Tev nav vēlēšanās par to domāt
Tapēc katrs izvēlās savu ceļu iet
un nav ko zaudēt vai turēt ciet
Bet spēle ko Tu spēlē
liek man vēlēties degt Ellē
Tāpēc, ka man nepatīk pakļauties,
lai varētu ar mazumiņu samierināties
Tavas smaržas atgādina ceriņus,
kas ziedot liek vēlēties piepildīt sapņus
Taču Tevis nekad nav blakus
un cerības atgādina vētrā lauztus kokus
Jo Tu neskaties zvaigznēs spīdošās,
kuras savā nodabā mirdzinās
Pie debesīm visu aizmirstas,
vientulībai mūžīgai nolemtas
Tavi soļi pazūd starp svešiem soļiem,
kā olis jūras krastā aiz citiem oļiem
Domu un jūtu putekļi zirnekļu tīklos,
prāta un sirds stūros
Sadeg no ugunsgrēka,
kas nāk aiz Tavu vārdu spēka
Neatstājot aiz sevis neko pilnīgi,
jo vairs nav kam degt mūžīgi
Tāpēc, ka Tavas asaras, kā pērles vizuļo
izskalotas jūras krastā spīguļo
Kurā noslīkst sapņi un mīlestība
un paliek tikai vienaldzība
Kas salauza mūsu sirdis un spārnus,
kā arī ticību sev gāzt kalnus
Es gribu būt kā dadzis,
kas turas pie Tevis pat ja lūzt vadzis
Un Pasauli apņem liesmas,
kas nešķiet lielākās briesmas
Tu esi kā kosmonauts,
kas Visumā peld zvaigžņu ieskauts
Bet es esmu tikai lidotājs,
par tālām planētām sapņotājs
Mēs redzam viens otru,
sekundes simtdaļu katru
Taču es vēlos Tevi aizsniegt,
to nemūžam nespēšu noliegt
Jo priekš katra kuģa jūrā,
spīd bāka, kura ved mājās un mierā.
