local-stats-pixel

Sapņainais piedzīvojums 23.daļa0

Es: jā esmu drusku ziņkārīga.-pasmaidu-
A: Tev laikam ir arī interesanti ar ko es gāju tikties?-pasmīn-
Es: nē man tas galīgi neinteresē.-nedaudz sarkastiski, jo man patiešām bija interesanti-
A: a nu labi. A tas puisis Luiss liekas ir Tavs puisis?
es apdomājos pirms teikt: nē mēs esam tākā vienkārši draugi.
A: bet viņš Tev patīk?
Es: pff ne takš.
Nedaudz pirms lifta viņš man nostājās priekšā.
Enrijs: jūs nākat –no lifta-
A: mēs jūs vēlāk sadzīsim!
E: labi
Viņi aizbrauca bet mēs palikām koridora vidū.
A: ejam uz manu istabu!
Es: lābīii... Bet kas notiek?
Viņš man neatbildot aizstiepa mani uz liftu un mēs nolaidāmies uz -52 stāvu. Liftā mēs skatījāmies viens otram acīs, bet nebildām ne vārda. Tad viņš atkal sāka mani stiept. Mēs apstājàmies pie 233. nummuriņa. Viņš mani ātri ievilka iekšā un aizslēdza durvis kad bija iegājis.
A: kā tevi sauc?
Es: es Tev jau teicu Marija!
A: nemelo es zinu ka tu esi Princese Akvamarija!
Es: ko kāds man sakars ar Princesi?
A: lūdzu nemelo.
Es: es nemeloju!
A: es varu atšķirt melus no patiesības. Tā ir viena no manām spējām. Tāpēc nemelo!
Es: Tu saproti ka es Tev nemeloju es esmu parasta meitene Marija!
A: labi labi.
Viņš piecēlās no krēsla uz kà sēdēja un pienàca man tuvāk. Pēkšņi viņš mani noskūpstīja. Tas bija ļoti neparasts skūpsts. Man uz brīdi likās ka viņš izsūc no manīm visas domas un visu ko zināju. Bet pēkšņi viņš itkā aizlidoja, tas bija līdzīgs tam ka viņam kāds stipri iemauc pa seju un viņš aizlido. Pēc pāris sekundēm viņš piecēlās un paskatījās uz manīm.
A: kas tas tikko bija? Kā Tu to izdarīji?
Es: ko?
A: es mēģināju tikt tevī iekšā Tavā galvā, bet Tu ..... Tas bija..... Itkā mani kaut, kas aizgrūž prom.... –vīņš bija ļoti samūlsis-
Es: Tu vari lasīt domas?
A: jā bet kad skūpstu tad parasti es varu uzzināt pat vis dziļāk noglabāto informāciju to citreiz pats cilvēks nezin. Es varu arī lasīt domas tikai pieskaroties, bet tas ir norobežoti, tās ir parasti domas ko domā tajā brīdī.
Es: kāpēc Tu neko neuzzināji un kāpēc Tu aizlidoji?
A: tur jau tā lieta es pats nesaprotu. Laikam 1 no tavās spējām ir ļooooooti stiprs aizsargs ko es nespēju pārvarēt. Man liekas ka pat tevi nespēs nogalināt.......-viņš strauji aprāvās bet tad itkā uzspiesti turpināja- speciàla dzira no kuras ir miruši simtiem Svedi un Svešie.
Es: vai Tu uzskati ka tas ir labi ka Svešie karo ar mums?
A: es domāju ka tur kaut kas slēpjas, jo visi melo par vēsturi un par to kāpēc karš notiek.
Es: kā Tu domā kāpēc?
A: jo kaut kas te nav īsti tīrs. Es to jau pamanīju tad kad ierados. Es te jau 5mēnešus cenšos ko atrast, bet nekā.
Es: es Tev gribu palīdzēt.
A: es Tev ticu.
es: bet Tu takš kaut ko uzzināji vaine?
A: jā, bet no sākuma Tev ir jāoastāsta pilnīgi viss par sevi un PATIESĪBA!
Es: Tu tā gribi uzzināt kas es esmu, ja?
A: es nezinu kāpēc, bet Tavā klātbūtnē es nevaru melot un nepabeigt domu.
Es: un kā to pierādīsi.
A: es zinu ejam pie pārējiem!
Mēs devāmies uz -49 stāvu.
Es: nu tad kā?
A: vispirms es pajautāšu vai Enrijam patīk Laila tu šajā laikā stāvēsi aiz stūra es ieslēgšu ierakstītāju un pēc tam tu pajautāsi viņam to pašu.
Es: un ko tas dos.
A: visi jau sen zin ka viņam patīk Laila, bet viņš visu laiku to noliedz.
Es: labi.
Es paliku pie lifta bet Arnis aizgāja.
Tad es drusku pabāzu galvu aiz stūra un ieraudzīju ka Arnis man māja ar roku lai nāku.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000