Sapņainais piedzīvojums 22.daļa1

Es gāju uz liftu aizbraukt uz -54 stāvu. Kad atbraucu tur bija diezgan daudz cilvēku. Es iegāju kafeinīcā un apsēdos pie galda. Pie manis pienāca Luiss.
-diezkā viņš mani atrada- es nodomāju.
L:sveika-apsēdās man pretī-
Es: čau. Kā Tu mani atradi?
L: vienkārši ieraudzīju.
Es.skaaaaidrs-es novilku-
Pie mums pienāca bariņš ar mūsu vecuma bērniem.
Tajā bariņā bija arī tas puisis, kas man uzskrēja virsū. Izskatījās, ka viņš mani arī atpazina.
Kāds puisis: jūs esat jauniņie, ja?
L: jā
Cits puisis: negribat patusēt ar mums nevis atstumtajiem?
L: labi
Puisis: ko tā, Tava draudzene tik klusa?
Es: es tikai aizdomājos.
Puisis: kā tad jūs sauc?
Luiss: mani sauc Luiss un šī ir Akv....
Es viņu pārtraucu: vienkārši Marija –es uzsmaidījusi-
Meitene: tad jūs nāksiet ar mums?
L: jā es iešu-jautājošu paskatās uz mani-
Es: es arī iešu.
Meitene: mani sauc Laila –uzsmaida-
Puisis kas mani norīta pagrūda: mani sauc Arnis-uzsmaida man-
Puisis kas pirmais sāka runāt: es esmu Enrijs
Kāda klusa meitene: es esmu Alise
Vēl kāds puisis: es esmu Mareks
Es: aaaa nu mēģināšu atcerēties. –mēs visi iesmējāmies-
Luiss: labi tad varbūt izrādiet mums telpas utt.
Enrijs: labi braucam uz -49 stāvu tur ir riktīgi cool!
Visi: ejām!!
Mès gājām uz lifta pusi. Tad pie manis piegāja tas puisis Arnis.
A: amn piedo es Tev iepriekš biju uzskrējis virsū. –sakautrējies-
Es: nekas viss kārtībā. Bet no kā Tu tā skrēji?
A: esi ziņkārīga? Nu īstenībā skrēju uz tikšanos.