Sāpju asaras. 135

Dzirdēju mašīnas bremžu skaņas, bet mani tas nesatrauca un es turpināju gulēt.

" Ak Dievs, jums viss kārtībā? " pusmūža sieviete pieskrēja pie manis un pavaicāja

" Jā, viss ir labi. " nomurmināju un piecēlos kājās

" Varbūt ārstus izsaukt? " viņa paskatoties uz maniem nobrāzumiem ievaicājās

" Nevajag. " atbildēju un gāju prom.

" Stella? " tiklīdz iegāju mājās Mets nāca man pretī.

" Kā tu tiki iekšā? Omīte taču nav mājās. " jautāju

" Tam tagad nav liela nozīme. Mums vajag aprunāties. " viņš noteica

" Klausos. " vienaldzīgi nomurmināju

" Tev jāatgriež savas jūtas. Tev jākļūs tādai kā agrāk. " Mets lūdzās

" Man ir labi šādi. Un es savas jūtas nevaru atgriezt bez iemesla. " atbildēju

" Es panākšu, ka tu būsi tāda kāda biji. Es tev to apsolu, Stell. " Mets noteica un aizgāja

Iegūlos gultā un aizmigu.

- -

" Vai jūs būtu Stella? " kāds vīrietis pie manām durvīm vaicāja

" Jā, kas noticis? " atbildēju

" Jūsu omīte, Lidija, ir mirusi. Man ļoti žēl. " viņš ar līdzjūtību noteica.

Es nokritu uz ceļiem un sāku raudāt.

- -

Sapnis. Tikai sapnis, bet tas piepildīsies.

Nomazgāju seju un izgāju sētā.

Mans skatiens uzreiz sadūrās ar Meta acīm. Es jutu kaut ko asu savā sirdī.

...

Sveiki. :) kā jūs gribētu - lai viņa paliek nejūtīga vai lai atgūst jūtas ? Izsakiet viedokli komentāros.
Un piedodat kad tik īsa daļa :(