Beāte.
Kad nonācu mājās man ap kaklu metās Rebeka.Redzēdama uz vaigiem asaras jau sapratu, kas atkla noticis.
-Viņi atkal trako? –jautāju un no virtuves par apstiprinājumu nāca plīstoša stikla skaņa.
-Piedod, ka neatnācu mājās agrāk! –klusi nočukstēju un apskāvu māsiņu.
-Tas nekas! –viņa noteica un noguldīja galvu uz mana pleca.
-Nāc aiziesim tevi saģērbt un iziesim pastaigāties! –noteicu un māsiņa izlekdama no klēja aiskrēja ģērbties.
Es vēl brīdi vēlējos pabūt viena tāpēc aizgāju uz vanasistabu.Lai nokļūtu vanasistabā nācās iet garām virtuvei un man nemaz to negribējās, bet ļoti vēlējos pabūt viena tāpēc taisni devos uz vanasistabu.Ejot garām virtuvei mani apstādināja patēva rupjā balss.
-Beāte panāc! –viņš draudīgi noteica.
-Jā? –nostājusies durvju ailē prasīju.
-Skat es tač teicu daiļava! –viņš noteica un tikai, tad pamanīju, ka mammas šeit nemaz nav,bet ir kāds vīrietis.Nedaudz jaunāks par patēvu.Pēc patēva piezīmes redzēju, ka viņa draugs mani nopēta no galvas līdz kājām. Īpaši viņa skatiens kavējās pie krūtīm.
-Tev taisnība! Nav resna un paskat, kas par pupiem! –viņš noteica un jutu, ka abu skatieni pievēršas man.
-Aizveries! –noskaldīju un jau griezos riņķī,kad mani aiz matiem saķēra patēvs.
-Ko tu sīkā kuce teici! –viņš jautāja un parāva matus spēcīgāk.
-Atlaid mani kropli! –nošņācos un vēzēju ar elkoni viņam sejā.
-Par šito tu dārgi samaksāsi! –viņš skarbi nočukstēja un pagrūda mani. Es nepaspēju noreaģēt un ar pieri ietriecos virtuves skapīšos.Jutu kā pār seju sāk tecēt, kas silts un mitrs.
-Ej dirst! –noskaldīju un neņemot vērā to, ka viss skats miglojās lepni piecēlos un izskrēju no virtuves.
Pie durvīm mani gaidīja Rebeka un kad grasīos vērt durvis vaļā mamma pa tām ienāca.
-Vai Beāt, kas tev noticis? –viņa sašutusi nočukstēja.
-Nekas! Paņem Rebeku un ejiet vienalga kur! Es pati parūpēšos par sevi! –noteicu un izskrēju kāpņu telpā.
Rihards.
Kad atgriezos mājās pēc skrējiena taisnā ceļā devos uz dušu.Paņēmu šoreiz pārmaiņas pēc šokolādes dušas želeju. Parasti man pietika ar parasto dušas želeju.Biju laimīgs kad ūdens aizskaloja visus sviedrus un netrīrumus.Kad kārtīgi noberzos visa dušas kabīne smaržoja pēc šokolādes.
Izkāpu ārā no dušas un ietinies dvielī devos uz istabu pēc drēbēm. Piegāju pie skapja un izņēmu parastu melnu kreklu un džinsas.Kājās uzvilku melnas zeķes un devos lejā pie Annas.
Tieši brīdī kad jau taisīju ciet istabas durvis sāka zvanīt telefons.Paskatoties ekrānā redzēju, ka zvana Dāvis.
-Sveiks vecīt! –Dāvis skaļi iebļāva klausulē.
-Sveiks! –noteicu, jo zinu kāpēc viņš man zvana.Par to liecināja fakts kādā stāvoklī viņš ir.Tā kā es dzert nedrīkstu, jo tad mani aizsūtīs uz citu skolu tālu prom.
-Braucam pie Raičas! –viņš teica un zināju, ka nedrīkst atteikt, jo Raiča ir mans bērnības labākais draugs kurš pagāš varar pārvācās.
-Bet es nedrīkstu dzert! –noteicu .
-Nu, tad nedzer! –viņš nošļupst.
-Labi! Būšu ar autobusu pēc divām stundām!
Paldies, ka lasat! Rakstam komentārus un spiežam +++
LABAIS