Un jā, es aizgāju uz svētībām, un tur mani pārsteidza kaut kas trakulīgi traks. Hēra un Nefēra, jeb Nensija un Pola bija pārģērbušās par gotēm (tā kā) un viņas, kā? Viņas strīdējas un sita viena otrai.
Hēra iebļāvās:''Hallo, svētības sākušās, ludzu klusumu! Viss noklusa, vienīgi es paliku elsojam, jo biju skrējusi uz svētībām, domājot, ka nokavēšu. Es iegāju baznīcā, apsēdos pirmajā rindā, blakus Persijai.
- Nu gan tracis! Es ieteicos. Bet Persija bija mēma kā partizāns. '' Ak, Šanon, ...
Kāds no muguras man prasīja kabatlakatiņu. Un tas bija Brendons.
- Brendon, man nav kabatlakatiņa, bet man ir neziņa kas šeit notiek, (es čukstēju) kristības vai sadzīves ķīviņš ar gotu stila meitenēm? Tās taču nav Hēra un Nefēra!
- Tas tiesa, Šanon, tās patiesi nav Hēra un Nefēra, tās ir dvīņu meitenes, gotes, kuras sēdēja man blakus drusku uz skatuves gribēja padziedāt, bet iznāca ķīviņš, tādejādi, viņas vairs no skatuves netiek projām, jo ir kā pielipušas.
-He, he! Es pasmējos. tieši tajā brīdi pa durvīm ienāca Hēra un Nefēra, drusciņ nokavējušas, bet nasatraukušās. Tās patiešām bija Brendonam blakus sēdošās meitenes, es jau domāju..... Ka tas..... bija Brendona.....ļaunais jociņš. Atvainojāmies, ka kavējāmies, cerams ka tas jums nekavēja dārgo laiku. Persija pieskrēja pie Brendona, iesēdās klēpī, un sāka skūpstīties manā acu priekšā! Kas pie velna ir tas?
- Brendon? Jūs esat kopā? es jautāju. Persija pasmējās un prasīja, vai es viņu pazīstu. Brendons pasmējās, jau nopietnākā smaidā un grasījās jautāt vai es viņu pazīstu, taču nepajautāja, jo Persija viņu pārtrauca. A- ā, tu nezināji? Viņš ir mans brālis. Ko? Tieši tajā brīdī es pie sevis noskaitos un domāju, kura māsa gan bučo savu brāli? bet tas bija tikai ļauns sapnis, jo svētību mūzika bija tik mierīga, ka es pat drusciņ pasnaudu. Kristības beigušās, bet viss laiks nogulēts, nosapņots un norunāts. Kādā sakarā man bija jānāk uz kristībām, ja to vien daru kā runāju, guļu un sapņoju? Vēlāk no baumām skolā sadzirdēju, ka Hērai un Nefērai keknēēm, atvainojos, Nensijai un Polai noteikts, satikties tikai skolā un pulciņos, un kaut kādas tur vistu kājiņas un un un , vienkārši nokristītas par Polu un Nensiju. Brendons pie manis pienāca, paprasīja kā klājās, un aizgāja. Ko tas nozīmēja? Labu vai sliktu? Tas lai paliek manā ziņā. Bet kāpēc visi par mani smejās? Ko es tādu esmu izdarījusi?
