local-stats-pixel

Salauztā *4O4

160 0

Nodūrusi acis un klusām aizvērusi durvis uz Žannas palātu, stīviem soļiem sekoju Deividam. Es redzēju viņa kurpes, un man ar to pietika. Gaiši brūnas, varbūt īstā āda, bet tikpat labi imitācija.


Tās negāja klāt viņa baltajam halātam. Izskatījās, ka viņš dotos uz balli, bet kāds pacients būtu izjaucis viņa plānus. Vai varbūt zem ārsta halāta viņam ir paslēpts uzvalks? Varbūt šī vieta pārvērtīsies par skaistu, greznu baroka laika deju zāli, varbūt mans necilais tērps pārvērtīsies par izsmalcinātu balles kleitu. Naivule un stulba muļķe.


Deivids pēkšņi apstājās, liekot man uzskriet viņam virsū. Ilūzija par balli pazuda tik ātri, cik bija uzradusies. Sakārtoju parūku, bet man nepietika drosmes, lai paceltu acis augstāk kaut par 10 centimetriem.


-Ko tu tur darīji?! - Viņš nikni jautāja. Es redzēju viņa sejas izteiksmi, pat neskatoties uz viņu. Pasmaidīju, - Atbildi! - Viņš jau gandrīz kliedza.
-Boss man lika doties pie Žannas. - Es izspļāvu un to nožēloju.


-Kā tu zini, ka viņu sacu Žanna?! - Deivids piesardzīgi jautāja, - Un skaties man acīs, kad runāju ar tevi. - Viņš pagrūda manu plecu, liekot man gandrīz augšpēdus apkrist uz cietās betona grīdas.


Es klusēju. Vēl viens lieks vārds, un ar mani ir cauri. Sakniebu lūpas plānā svītriņā un pagriezos, lai dotos prom. Deivids ir kretīns.


-Es vēl nepabeidzu! - Viņš sauca un sekoja man. Sasodīts!
-Bet es pabeidzu! - Atbildēju pārāk sievišķīgā balsī. Nu, kāpēc es viņa klātbūtnē nespēju izlikties..
-Mela? - Deivids noelsās un sāka skriešus mesties man pakaļ.


Tai pat brīdī pa tumbām atskanēja bosa bargā balss, kas aicināja mūs uz sarunu telpu, jo esot ļoti svarīga lieta, kas nav vēl nokārtota. No palātām izskrēja darbinieki, un es ieniru pūlī. Deivids palika kaut kur iespiests. Par mata tiesu man izdevās izvairīties, bet vai tas notiks mūžīgi?


Es sekoju straumei, kas skriešus skrēja uz norādīto vietu. Laikam visi raustījās no tā maitasgabala. Šī būtu lieliska izdevība atbrīvot Žannu un pārējos, kas spējīgi aizbēgt paša spēkiem, jo neviena nebija, kas sargātu.


Kad visi bijām sapulcējušies zālē, palūkojos pa labi un pa kreisi, taču Deivida nebija. Tad es pamanīju kāda acu pāri, kas vēroja mani cieši. Tikai īsu brīdi palūkojos pretī, tad nodūru acis zemē un vairs nepacēlu.
Zālē bija drēgns un auksts, visapkārt vieni vienīgi vīrieši, kas neapmierināti kurnēja. Nopūtos.


-Labdien visiem! Mēs šeit esam sapulcējušies, jo man ir svarīgs paziņojums. - Bosa balss pārtrauca murdoņu un visi sastinga. Telpā iestājās pilnīgs klusums. Varēja dzirdēt, kā putekļi nosēžas uz dažādām virsmām, - Jans nogalināja savu pacienti, kas nozīmē, ka mums trūkst viens izmēģinājuma trusītis.


Atsākās rosība. Es vienīgā stāvēju un ar tukšu skatienu lūkojos tālumā, bet mans tālums atdūrās pret bosa pliko, aptetovēto pauri.
-Apklustiet! - Viņš uzbļāva un atkal iestājās klusums, - Tas nozīmē, ka visam jābūt līdzsvarā.


-Viņš noteikti kādu liks tās meitenes vietā. - Kāds vīrietis čukstēja aiz muguras.
-Kevin, jupis tevi rāvis! - Kāds cits ierunājās, iedunkājot kolēģi.


-Mums vajag vietnieku. Tāpēc es izvēlēšos kādu no jums. - Bosa balss nodārdēja pa visu zāli, liekot aizrauties elpai.
-Tas noteiki būs tas jauniņais pediņš Dans. - Par Kevinu dēvētais, iespurdzās.
-Ko tu teici?! - Pagriezos un neko nedomājot, iesitu viņam pa seju, - Mans Dievs, piedod.. - Centos atvainoties.


-Tu, mazais sūdabrāli! - Viņš nošņācās, cerot, ka trāpīs man arī, taču es laikus pieliecos.
-Puiši, neuzvedieties kā skuķi! - Boss uzbļāva, liekot mums nomierināties.


Dzirdēju, kā Kevins slauka asinis un čukst lamuvārdus, kas tēmēti tieši man.
Redzeslokā parādījās kāda korpulenta sieviete ap 30 gadiem. Viņas purpursarkanie mati bija saņemti nevīžīgā copē, taču sejā jautās ļauns smaids. Man gribējās viņai iebelzt pa galvu ar kaut ko smagu, lai beidzot atjēdzas un saprot, ko dara.


Viņai rokās pamanīju stikla trauku, līdzīgu akvārijam, tikai pilnu ar salocītām papīra lapiņām. Man acīs iekrita viņas oranžā nagulaka, kas bija pa pusei nolupusi un īsti neturējās klāt divdesmit centimetrīgajiem nagiem. Pretīgi.


-Tūlīt notiks izloze, lai noskaidrotu, kurš stāsies Alises Hārperes vietā. - Boss paziņoja.
Es sastingu un sekoju viņa kustībām. Jutos kā robotizēta, sekoju ar acīm tam, ko viņš dara.


Roka ieslīdēja traukā un sagrāba kaut kādu lapiņu. Ievēroju, ka viņam ir apgrauzti un netīri nagi. Tikpat pretīgi, kā tai dāmītei.
Visi aizturēja elpu, lai gaidītu spriedumu. Mēs bijām kaut kur ap simts cilvēkiem, nevar būt, ka tieši mani izlozēs...
Boss pasmaidīja un atrullēja lapiņu.


-Un tā... uz palātu bez ierunām tūlīt pat dosies ... - Viņš lasīja lēnām, izbaudīdams katru sasodīto vārdu. Patiesībā viņš nelasīja, jo zināja tekstu no galvas, bet viņa acis bija piekaltas man. It kā viņš vēlētos ielūkoties manā dvēselē.


Es jau viņa acīs redzēju spriedumu. Aizvēru acis un gatavojos ļaunākajam.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Nākamo jau šovakar. emotion
0 0 atbildēt
12 avatars12

Kad būs nākamā?

0 0 atbildēt

nākamo daļu

0 0 atbildēt
Hmm..mazas aizdomas,ka tas būs Deivids.
0 0 atbildēt