Atvainojos par kļūdām. Ceru ,ka patiks. :)
Sms un neatbildētie zvani bija no manas māsicas. Diez ko viņa no manis vēlējās. ? Paņēmu telefonu un zvanīju viņai atpakaļ. - Sveika,mīļā!-tikko paceļot viņa mani uzrunāja.- kapēc necēli?-viņa uzreiz jautāja. -Aij,biju lejā . Ar mammu runāju. Kas tad tev? Ko zvanies?- tieši jauāju māsicai. Vispār viņu sauca Krista. Viņai tā pat kā man vēl bija 16. -Nūu,vai tad neatceries mūsu sarunu par vasaras plāniem- viņa man jautāja. Biju pavisam aizmirsusi. - Piedod,laikam esmu piemirsusi ,atgādināsi? - jautāju un iesmējos. -Nū,mēs sarunājām,ka es braukšu ciemos. Tā kā ir palikušas tikai divas nedēļas līdz vasarai ,domāju visu kārtīgi sarunāt ar tevi,tanti un saviem vecākiem.- viņa man visu atgādināja. Tagad visu atcerējos. To plānojām ziemassvētku brīvdienās,kad viņa bija abraukusi ciemos. Gāja ļoti interesanti,tāpēc sarunājām,ka viņa brauks pie manis visu vasaru. - Jā,jā atceros. Biju piemirsusi. Tad tu tiešām gribi braukt ciemos. Mana mamma jau atļautu, tāpat,Raitis mājās nebūs visu vasaru...-es stāstīju. -Kur tad viņš ir?- Krista interesējās. - Aij,kaut ko sastrādājis ,kamēr es mājās vienu dienu nebiju un vecāki viņu pie omas aizsūtija. Hā,lai dzīvo tur!- iesmējos. - Nu skaidrs. Tad tu parunā ar mammu,un gaidi mani ciemos. Sazvanīsimies vēl.- viņa taisījās beigt sarunu. -Bučas,mīlu- biju jauka pret māsicu un iesmējos to sakot. - Tev arī ! -viņa arī iesmējās un nolika.
Taisījos dotiesm lejā un pārrunāt šo visu ar mammu. Nogāju uz dzīvojamo istabu. Bet tur neviena nebija. Iegāju virtuvē un tur viens pats sēdēja Dāvis. -Sveika!- viņš mani uzrunāja. -Sveiks ,sveiks.- noburbināju. viņš laikam saprata,ka es nevēlos,lai viņš šeit būtu. - Labi ,labi. Neuzbāzīšos ar saviem jautājumies. Gribēju tikai kārtīgi iepazīties. Un jā,netraucēšu tevi. - viņš mazliet uzvilkās,bet vēsi to pateica. - Nu nē,vienkārši mammu nevaru atrast. - izlikos,ka man pret viņu nav nekādu pretenziju.- Ko tad taisies šeit vasarā darīt,ja nav noslēpums? meitenēs? -iesmējos. - Ko tu.-viņš iesmējās- . Šeit būs kaut kas jauns. - viņš stāstīja. - Nu skaidrs. Nezini ,kad mana mamma būs atpakaļ?- es viņam jautāju. Laikam,būšu par ātru izdarījusi secinājumus par viņu. Tagad,viņš sāk likties sakarīgās. Varbūt ,ka būsim labi draugi. - Aij,viņas kaut kur aizbrauca. Par to cikos būs atpakaļ neko neteica. Tikai teica,lai tu man parādi sava brāļa Raita istabu,kur es uz laiciņu dzīvošu. - viņš uz mani lūkojos. Viņš tiešām ir simpātisks. Bet nē,Ketij. Tu nedrīksti ļaut,lai tev viņš iepatīkas. ....
Aizgājām līdz brāļa istabai. Tā atradās blakus manējai. - Laikam būsim kaimiņi- iesmējos. -Laikam gan!- viņš arī iesmējās. - Un ja kas,tad atrodods blakus istabā-piebildu puisim. Pēc tam devos uz savu istabu. Man zvanīja telefons. Tā bija mana mamma- Sveika meitiņ. Mājāš šodien nebūšu,jūs ar Dāvi paliekat vieni. Netrakojiet pa māju...- viņa teica. -Mammu..,nēesam jau bērni vairs- iesmējos. - Lai nu kā,aizejat līdz veikalam un parādi Dāvim apkārtni. - viņa pabeidza savu sakāmo un nolika klausuli ,kaut es pat nebīju paspējusi atbildēt. Nu ko,būs vien jāiet un jānopērk kaut kas ēdams. Un pie reizes to apkārtni parādīšu. Cerams,ka Dāvis Liepāju pazīst,būs mazāk jārāda.
Devos pie Dāvja. Pieklauvēju pie istabas durvīm. - Jā?-Dāvis atbildēja. Pavēru durvis un uzreiz spļāvu ārā visu,ko vajadzēja pateikt- Nu tā,mamma man zvanīja un izskatās,ka viņas vēlas patusēt šonakt tāpēc mana māmuļa mājās nebūs. Paliekam divi vien. Un mums vajadzētu līdz veicim aizčāpot pēc kaut kā ēdama,pie reizes apkārtni tev parādīšu. - ļot nopietni skatījos uz zēnu,kurš tieši tobrīd no kofera ņēma ārā savas drēbas. -ko skaties tik nopietni? -viņš iesmējās. - Nē,nekas. Tad ejam? - ies uz viņu uzmetu acis un koķetīgi skatījos. Viņš iesmējās un nāca uz manu pusi. Nogājām līdz koridoram. Uzvilku savas kedņas un jaku,jo ārā bija pavēs. Arī Dāvis uzvilka apavus un jaku. Devāmies ārā pa durvīm. Aizslēdzu tās. Biju ieplānojusi doties uz lielo Rimi. Parasti devos tur pirk pārtiku. - varbūt aizejam paēst kautkur ,piemēram,uz hesīti vai kādu citu ēdnīcu? lai nebūtu jātaisa vakariņas- iejautājos. -Nav slikta doma- viņš piekrita. Devāmies uz Hezburgeru. Tur paēdām. Es kā vienmēr sev paņēmu siera komplektu,bet Dāvis sev paņēma Hesburgergera komplektu. Tālāk izdomājāsm doties uz Jūrmalas parku,un atpakaļ nākot ieiet veikalā kaut ko nopirkt brokastīm.
***
Pēc laiciņa bijām parkā. Gājām lēni un Dāvis man šo to pastāstija par sevi un to,kas viņam patīk. Izrādās,ka viņam patīk bmx. Un viņš ar viņu brauc. Izdomājām aiziet arī līdz skeitparkam. Ārā sāka palikt aukstāks. Aizgājām līdz skeitparkam. Apstājāmies un Dāvis man jautāja - Tev auksti? - atbildes vietā pakratīju galvu. Viņš paņēma manas rokas,ar savām tās apķerot. Viņa rokas bija ļoti siltas. Stāvējām un no malas droši vien izskatījās,ka esam pārīties vai kaut kas tāds. Divdomīga situācija. Un te pēkšņi........
