Es sēdēju uz balkona uz pīpēju jau kādu 8 cigareti.Es nezināju ko darīt.Miks jau kādu 4 stundu bija vienkārši ieslēdzies savā istabā un nenācā ārā.Odrija ar Rodriku sēdēja virtuvē un runāja ko darīt.Es pat iedomāties nespēju ko Miks šobrīd pārdzīvojās un kā viņš jūtas.Es vienkārši sēdēju un neko nedariju lai viņām kļūtu labāk.Es biju šobrīd bezspēcīga.Es nodžēsu cigareti un iegāju iekšā un apsēdos dīvānā un uzsedzu sev virsū segu kuru man dāvināja Odrija ar Rodriku manā dzimšanas dienā.Es tur vienkārši gulēju un skatijos griestos.Tad es aizvēru acis un jutu ka kāds pieskaras mani rokai.Es domāju ka tas ir Miks un uzreiz atvēru acis bet tā bija Odrija kuri rokās bija vakardienas burgers.
-Ņem ieēd kaut ko mazā-Viņā sacija un nolika burgeru man uz galda.Šobrīd ēšana bija pats pēdējais par ko es domāju.Kā šādā situācijā vispār var ēst?!
-Paldies Odrij bet es negribu.-Viņa paskatijās uz manis un nopūtās
-Tu zini ka es labprāt tev tagat kaut kā palīdzētu bet es nevaru.-Viņa sacija savā nopietnajā balsī.Es paslēpos aiz segas jo man jau atkal sāka birt asaras.
-Piedod ka es tā pateicu piedod-Viņa sacija un apskāva mani kas šobrīd priekš manis bija pats galvenais.Silts apskāviens bet ne no tā īstā cilvēka.Bet es būšu pacietīga meitene.Kad Odrija bija aizgājusi es paņēmu savu telefonu un iegāju watsappā un sāku rakstī Mikam garu vēstuli kurā viņām paskaidroju ka viņš man ir vajadzīgs un ka man ļoti žēl ir par to kas notika.Es to vēstuli reāli rakstiju ar asarām acīs un es īpaši necerēja ka tā varēs kaut ko mainīt.Bet kā man teica vecmamma mēģināts nav zaudēts.Es beigās uzliku daudz sirsniņu ar domu ka viņš sapratīs manus vārdus jo viņš vienmēr saprot mani tad kad man to vajaga.
Es gaidiju kādas 30 minūtes bet nekas nenotika kad es jau gribēju iet gulēt es dzidēju kā Miks klusām atslēdz savas istabas durvis.Es piecēlos sēdus un gaidiju to kas tālāk notiks.Es redzēju kā viņš atver durvis un nāk man klāt viņš ieleca dīvānā paņēma manu segu un apskāva mani un raudāja.
-Piedod lūdzu Evij par visu-
Es arī sāku atvainoties-Tev jau nav jāatvainojas bet tas ir jādara man.-Viņš pieliecās un noskūpstija mani uz lūpām.
-Es apsolu ka saņemšu sevi rokā-Viņš man čukstēja.
-Viss ir labi arī tad ja tu reizēm sabrūc kopā-
-Tiešām?-
-Tiešām....
