Sveiki jūs mani pazīstat(ja arī pazīstat...),pēc mana šausmu stāstiņa "Bilžu rāmis". Lai nu kā tagad es jūs iepazīstināšu kādu puisi vārdā Ross...Un viņš drīz uzzinās ka viņš ir daudz kas vairāk kā parasts skolnieks... lai labi lasās! 
1. NODAĻA...
-"Un atcerieties ka pa vasaru jauzraksta domraksts ''Mani vasaras pedzīvojumi"!" Tas bija pēdējais ko bija dzirdējis Ross,pēc zibenīgās izmešanās no klases.Rosam poltieram bija samērā īsi mati.bet tie bija biezi un brūnā nokrāsā. Viņš ģērbās tāpat kā citi 12 gadīgi zēni-sportiskas jakas,kurpes un džinsa bikses,pārsvarā viņš centās ieturēt sarkanos toņus savā apģērbā. Bija sācies vasaras brīvlaiks un kā jau citiem skolēniem arī Rosam tas nozīmēja brīvo laiku. Viņš dzīvoja kopā ar savu mammu un vecmāmiņu vienistabas dzīvokli. Viņa māja neatradās tālu no skolas. Kad viņš tajā bija nokļuvis viņš sasveicinājās ar māti.
-"Sveiks dārgais man jaizskrien uz pilsētu,bet tu paskaties uz galda! Šorīt tev kāds atsūtija paciņu."
-"Paciņu? Kādu paciņu?"
-"Nu tādu kantainu brūnā papīrītī es tak vaļā netaisiju,labi es eju! Tiec pats ar savu paciņu skaidrībā,bučas skrienu!"
-"Atā.."- nevērīgi nomurmināja Ross,jo bija aizrāvies pētot paciņu. Uz tās nebija ne rakstīts no kā tā ir tikai" Tikai Rosam Poltieram". Ross prātīgi atvēra iesaiņojumu... Tajā bija metāla klucītis ar zaļu podziņu. Ross no sākuma nobijās jo domāja ka rokās tur bumbu,be viņš ziņkārības pēc nospieda podziņu. Metāla klucītis lēnām atlocījās,no tā mirgoja zila gaisma...Un tad pēkšņi Ross ieraudzīja kautko tādu ko bija radzējis tikai filmās. Tā bija tā saucamā trīsdimensionālā hologramma kuru izstaroja metāla klucītis. Ross nometās krēslā,viņam likās ka viņa ķērmenis bija paralizēts. Hologrammā bija redzams pusmūža vīrietis brūnā žaketē ar piķa melniem uz aizmuguri atglaustiem matiem. Kungs bija redzams pilnā augumā un nedaudz zipšņojot. Viņa velviena spilgta iezīme bija spīdīgās tumšās ūsas kuras acīmredzot bija glīti un rūpīgi ķemētas. Vīrs nedaudz robotiskā un rūcošā balsī sakā uzstājīgi runāt.
-Ross Poltier, Maksimiljana Von Poltiera dēls. DAUIO,ir nepieciešama tava palīdzība. Jā tieši tava palīdzība! Tev nav jābaidās no mums,mēs esam draugi! Ja piekrīti mums un visai PASAULEI UN CITĀM PASULĒM PALĪDZĒT tad pēc hologrammas aizvēršanās nospied atkal zāļo pogu un pēc nepilnas stundas gaidi mūsu norādijumus. PASAULĒM IR NEPIECIEŠAMA TAVA PALĪDZĪBA! STEIDZAMI!
Ar cieņu DAUIO komanda!"
Šajā mirklī klucītis aizvērās. Ross bija vienkārši apstulbis...
Turpinājoms...Sekos....
