http://spoki.tvnet.lv/literatura/Rainbow/711366">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Rainbow/711366
Heyy spokulēni. Tākā dažiem šis stāsts patika, tāpēc turpināšu. Šī daļa būs diezgan īsa, jo nekaunīgā māsa, un brālis mani pamodināja 6:50. (es parasti guļu līdz 11. Tas tā, salīdzināšanai. Daļa par godu fertadei. :33
PS: tagad sāksies divu cilvēku skatupunkti.
*lana*
Kad noskrēju lejā, tad redzēju kā tētis ņemas pie plīts, mamma lej glāzēs sulu, mans dvīņubrālis Dereks stumj māgā vafeles, un kaķis rij kaķu barību. Paņēmu kaķi, un riktīgi sabužināju. Mammu, tēti, un Dereku riktīgi sabučoju. Piesēdos pie galda blakus Derekam.
''Labrīt, māsiņ!'' Dereks ar pilnu muti sveicināja.
''Labrī, labrīt. Izēd muti!'' aizrādīju, un pasmējos.
*Dereks*
Pārbolīju acis, un iebāzu mutē nākamo vafeli.
''Nu, sīkā. Mantas sakrāmēji?''
''Jā, un tu?'' Lana noteica, un paskatījās uz mani.
''Agha.'' Noteicu, un pamāju ar galvu.
''Kāpēc neēd?'' pajautāju, jo Lanas šķīvis bija tukšs.
''Nāāzinu.'' Viņa novilka, un padzērās apelsīnu sulu.
*Lana*
Apelsīnu sula garšoja dīvaini. Saraucu degunu, un noliku glāzi uz galda.
''Priecājies par pārvākšanos?'' Atkal pievērsos brālim.
Dereks tikai pamāja ar galvu, un pasmaidījas.M
Mēs ar Dereku bijām ļoti atšķirīgi, kau vai dvīņi.
Derekam bija tumši brūni mati, bet man bija zeltaini blondi mati, kas tagad bija violeti. Mums abiem bija zilas acis, bet man bija tumšākas acis nekā viņam.
Viņš bija ļoti sabiedrisks, bet es ne pārāk. Mums abiem bija perfekts smaids. Tā vismaz teica, bet man tā nelikās. Un mums abiem bija neparasti tumša āda.
''Hey! Neaprij visas vafeles!'' iekliedzos, jo pamanīju, ka ir palikušas vēl tikai dažas vafeles.
''Maaans dārgums.'' noteicu gremlina balsī, un sāku smieties. Apēdu vafeles, un pa virsu uzdzēru sulu.
Piecēlos no galda, un ejot augšā pa trepēm nokliedzu
''Pasauciet, kad jāizbrauc!''I
Iegāju savā istabā. ''... man pietrūks šīs istabas ...'' nodomāju. Tā arī būs. pietrūks rozīgi zilo sienu, ērtās gultas, un tirkīzzilo mēbeļu. Nopūtos un ielecu gultā.
*Dereks*
Kad Lana uzvilkās augšā, tad tieši es beidzu ēst. Uzgāju augšā uz savu istabu, un iemetu pēdējo blūžkreklu koferī. Tā bija laba sajūta. Beidzot tikšu prom no šī ūķa. Man šī māja nekad nav patikusi. Pēc mammas teiktā var saprast, ka jaunā māj ir lielāka par šo. Nopūtos, un ieslēdzu mūziku.
*Lana*
Kad atgūlos, tad sāka skanēt mūzika. Piecēlos no gultas, un sāku sist pa sienu kas šķīra mani ar brāli. Pēc mirkļa dzirdēju, ka Dereks klauvē man pretī. Pasmaidīju, un ielīdu atpakaļ gultā. Dereka mūzika bija briesmīga. Tas esot kruti klausīties dabstepu. Neko krutu neredzēju.
*Dereks*
Kad Lana likās mierā ar klauvēšanu, tad piesēdos pie galda, un noliku galvu uz tā. līdz izbraukšanai bija vēl vismaz 2 stundas. ''... kaut tas laiks paietu ātrāk ...'' nodomāju. Izvilku austiņas no blakus esošā kofera, un sāku tās piņķerēt vaļā. Pagāja kāds laiciņš līdz izdevās. Kad atpiņķerēju, tad iebāzu tās tumbočkā, lai māsai nebūtu jāklausas. Ļoti klusi dungoju līdzi. Piecēlos no krēsla un piegāju pie spoguļa. Un ko es tur redzēju? Puisi, ar tumšu ādu, un tik pat tumšiem matiem. Puisis bija diezgan garš. Viņš bija uzvilcis pelēcīgu blūžkreklu, un melnus pieguļošos džinsus. (Tas puisis biju es, ja kas). Atkal apsēdos pie galda, un noliku galvu uz galda.
*Lana*
Kad brāļa mūzika noklusa, tad nomūtos. Klusumu pārtrauca mans gurkstošais vēders. Piecēlos no gultas. ''... būs jāatver slepenie krājumi ...'' nodomāju, un atvēru galda atvilktni. No turienes izvilku snikeru, mazo čipsu paciņu, un ''Bonpari'' ledeņu paciņu. atvēru čipsus, un sāku ēst. Kad izriju čipsus, tad visu atvilktnes saturu iebliezu koferī.
-------------------
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Rainbow-3/711721">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Rainbow-3/711721
Euu cilvēki. Dotad idejas. Nav ideju ;(( Rakstat caur vēstulēm ;))
