local-stats-pixel fb-conv-api

Putna Dziesma. #94

175 1

Man nepatīk šī daļa. Ļoti, ļoti nepatīk, bet man slinkums pārrakstīt.. :D

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-8/741207
_________________

Kad sāpes visā ķermenī ir kaut nedaudz pazudušas, manas rokas atslābst un acu plakstiņi lēni atveras, ļaujot man skatīties debesīs. Par laimi, tagad ir nakts un spožā saule nespīd man acīs, tās vietā man pretī paveras tumšas debesis klātas zvaigznēs.

Viegls smaids parādas man uz lūpām, un es klusi nopūšos. Es beidzot atkal varu redzēt ko citu, kas nav piķa melna tumsa.

-Nu tad beidzot,- kāds man blakus saka, smagi nopūzdamies. Es arī dzirdu. Es smaidītu arvien platāk, ja man nebūtu bail. Smaids ir nozudis kaut kur tālu prom, un es pagriežu galvu uz to pusi, no kuras izskanēja svešā puiša balss. Puisis pasmīn un pieceļas kājās. -Tu laikam mani neatceries. Es esmu Tomass, Meisona labā roka jeb labākais draugs,- viņš ar sevi iepazīstina. -Un tagad, celies, mums jāiet,- puisis saka, un es momentāli pielecu kājās.

Es nejūtu kājas, liekas, ka tādu nav, bet kad paskatos uz leju, es tās redzu un šaubas pazūd. Izplešu rokas, lai noturētu līdzsvaru, un tad speru soļus uz priekšu. Tagad vismaz tās jūtu un zinu, ka tās mani noturēs, tāpēc arvien drošāk speru soļus aiz Tomasa. Rokas nolaižu un, ejot uz priekšu, skatos uz Tomasa blondo pakausi.

-Kur mēs ejam?- ieinteresēti jautāju. Tomass paskatās pār plecu uz mani, un es ar nopietnu un tukšu sejas izteiksmi, ieskatos viņam acīs.

-Pie Aleksas,- Tomass īsi atbild un novēršas. Es viņu ļoti labi atceros. Tādu meiteni nav iespējams aizmirst. Pašai nemanot plaukstas savilkās dūrēs un, lai sevi nenodotu, es pāris reizes dziļi ieelpoju un izelpoju. Atslāvinos un visas savas jūtas, emocijas pazudinu kaut kur dziļi sevī, un turpinu iet. Netālu no mums pamanu ugunskuru. Ap to nav līķu, ir tikai cilvēki, kuri bļaustas un no pudelēm kaut ko dzer.

Papurinu galvu un apstājos, lai neieskrietu Tomasa mugurā. Kā var nepamanīt, ka cilvēks, kas tev iet pa priekšu ir apstājies? Nezinu, bet to es tikko panācu.
Paceļu galvu un ieskatos Tomasa tumši zaļajās acīs.

-Ej iekšā,- viņš atver vaļā kādas durvis un ar rokas žestu norāda, lai eju iekšā. Pamāju ar galvu un droši ieeju telpā, nezinādama, kas mani tur sagaida.

Pie sienas man pretī atspiedusies stāv Aleksa, viņai pretī es atpazīstu stāvam nevienu citu kā Konoru. Viņu saruna pārtrūkst, kad Aleksa pamana manu klātbūtni, liekot Konoram pret mani pagriezties. Puiša seja un acis neizpauž nekādas emocijas, un viņš apsēžas uz krēsla, kas stāvēja viņam aiz muguras. Viņš sēž ar seju pret mani un mani vēro.

Ignorējot viņa skatienu, es pievēršos Aleksai. Meitene velta man smīnu un paskatas man aiz muguras.

-Pasauc Meisonu, Tomas,- viņa puisim stingri nosaka. Tomass pamāj ar galvu un pamet telpu, aiz sevis durvis aizvērdams. -Nāc šurp, Kasandra,- Aleksa aicina, skatīdamās uz mani. Tas nav mans vārds.

-Viņu sauc Ebigeila, ne Kasandra,- Konors noburkšķ. Ar tēlotu interesi paskatos uz viņa pusi un paceļu uzacis.

-No šī brīža viņa būs Kasandra,- Aleksa noskalda, indīgi palūkojoties uz Konora pusi. -Tātad, tagad tu, Meisons, Tomass un šis idiots dosieties uz pilsētu. Jums būs jāmeklē, jānoķer un jāatved cilvēki, kuri, jūsuprāt, nav kā mēs,- Aleksa saka un panāk man tuvāk. -Skaidrs, Kasandra?- meitene ieskatās man dziļi acīs.

-Jā,- droši atbildu ar paceltu galvu. Aleksa pamāj ar galvu un atkāpjas. Šoreiz viņa pievēršas Konoram, kurš jau ir piecēlies kājās un ar patiesu interesi mani vēro, bet kad Aleksa ir nostājusies divu soļu attālumā no viņa, viņš novēršas.

Viņi abi klusi par kaut ko sāk runāt. Kad viņu saruna ilgst jau kādu laiku, un es esmu gatava, ko teikt, durvis atsprāgst vaļā un pa tām ienāk Meisons un Tomass.

-Ko tu tagad vēl gribi?- mans brālis jautā. Paeju sāņus, lai viņš viegli varētu iet pie viņas, un ar muguru atspiežos pret sienu. Tomass mierīgi stāv netālu no manis, bet es netuvojos un neuzsāku sarunu.

-Tev būs jābrauc uz pilsētu,- Aleksa mierīgi atbild. -Tev kaut kas nav skaidrs?- viņa jautā un sakrusto rokas zem krūtīm.

-Ar viņu?- Meisona indīgā balss piepilda gaisu, un viņa roka norāda uz manis. Cenšos neizrādīt nekādas emocijas, garlaicīgi stāvot malā. Konors mani vēro. Arī Tomass ir paskatījies uz manu pusi, bet es neko nedaru. Viņi noteikti gaida, kad ko teikšu vai darīšu, bet es tikai stāvu.

-Jā, ar viņu,- Aleksa atsaka. -Tev kaut kas nepatīk?- meitene jautā un pasmaida. Nostājos taisni un samiedzu acis, visu notikušo vērojot no malas. Kāpēc viņa smaida?

-Droši, dari to!- Meisons iesaucas un viņa rokas paceļas gaisā. Paceltām uzacīm, es noskatos kā Aleksas smaids kļūst platāks un acis mirdz priekā.

-Labi, nekādu problēmu,- meitene nosaka. Viņa iet prom un kad paiet man garām, es dzirdu meitenes klusos smieklus. Kaut kas nav kārtībā. Ko viņa taisās darīt? Kāpēc neviens man neko nesaka?

Nedroši paskatos uz Meisonu. Brālis, saķēris galvu, kaut ko klusi murmina. Tad viņš paceļ galvu un ieskatas man acīs. Man.

Meisona acis ir tukšas un melnas. Tās veras man dziļi acīs, un tas liek pār muguru pārskriet tirpām.

Aši novēršos. Aleksa ir izgājusi no nelielās mājas, tāpat kā Tomass. Meisons seko viņu piemēram un pamet mani vienu ar Konoru.

-Man žēl, Ebigeila,- puisis nočukst un aiziet. Es esmu viena. Neko nesaprotu. Žēl par ko?

-Pagaidi, Konor!- iebļaujos un metos ārā pa durvīm puisim pakaļ. Panāku viņu tikai tad, kad viņš stāv netālu no ugunskura un noskatās kā Aleksa runā ar Tomasu un vēl kādu puisi. Meisons stāv netālu no viņiem un skatās uz savām kājām.

Nostājos Konoram blakus.

-Žēl?- jautāju.

-jā,- puisis klusi atbild.

-Par ko?- jautāju. Paskatos uz puisi, un viņš man bēdīgi uzsmaida.

-Tavs brālis vienkārši nevar izturēt šo visu. Viņam ir vistrakāk. Meisons pa naktīm neguļ. Viņam sāp, Ebij. Viņš to nespēja izturēt, bet neizrādīja. Nekad. Tev tas nebūtu jāredz, bet tagad jau par vēlu,- Konors novēršas un skatās uz ugunskura pusi. Sarauktām uzacīm, arī es paskatos uz to pusi tieši laikā, lai redzētu kā Meisona galva tiek sašauta.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-10/742105

175 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Bargi, bargi.. Ja man nesapetu mute, tad butu nobirusi asara.. emotion
0 0 atbildēt

Kas tad īsti tam Meisonam bija,kāpēc viņu nošāva,neizturēja kkt es nko nesaprotu ?

0 0 atbildēt