local-stats-pixel

Putna Dziesma. #417

174 1

Diezgan īsa un neinteresanta daļa .. Njā, piedodiet. Bet nākamā varētu būt rīt, bet par to neesmu pārliecināta, jo gandrīz visu dienu būšu kopā ar tēti ārpus mājas. ;)
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-3/739734

Mēs stāvam pie ugunskura. Te joprojām guļ cilvēku līķi, bet es cenšos uz tiem neskatīties. Es zinu, ka tur ieraudzīšu savu māsu, noteikti kādu no maniem draugiem vai radiniekiem, bet es negribu to redzēt.

Konors stāv kaut kur man aiz muguras, bet es nezinu, ko viņš tur dara.

-Zini, es nekad nebūtu iedomājusies, ka mans brālis mani nogalinās,- nosaku un bēdīgi iesmejos. -Bet tagad tas notiks,- nopūšos un pagriežos pret puisi.

-Meisons ir tavs brālis?- viņš jautā, paceldams galvu pret mani.

-Tā tiešām ir, kaut tas liekas ļoti neticami,- atbildu.

-Man žēl,- puisis saka, liekot man patiesi iesmieties. Žēl? Par ko?

-Vienalga,- nomurminu. -Labi, cik ilgi man te jāstāv un jāgaida Meisons?- jautāju, sakrustodama rokas zem krūtīm un pagriezdamās ar seju pret ugunskuru.

-Es jau esmu klāt,- brāļa balss iesaucas un es pagriežos pret viņu.

-Ak, cik jauki,- viltus priekā saku un sasitu plaukstas. -Tagad var sākties jautrība. Brālis nogalinās pats savu māsu,- samiegusi acis nosaku un aizgriežos no Meisona.

-Tas tiešām būs jautri, Ebij, vismaz man,- Meisons saka. Manas acis ieplešas, kad izdzirdu savu iesauku, bet es neuzdrošinos pagriezties. Dzirdu, kā viņa soļi man tuvojas. Viņa roka uzguļas man uz pleca un es tieku pret viņu pagriezta. -Jūs visi varat iet prom, es tikšu ar šo galā,- viņš saka, skatoties uz visiem puišiem, kuri bija mums apkārt. Nedroši paskatos uz Konoru, bet puisis, aizdomīgi paskatījies uz Meisonu, aizgriežas un aiziet kopā ar pārējiem.

Paceļu galvu pret savu brāli, bet viņš skatās man pār plecu.

-Kas būs tagad?- klusi jautāju, baidīdamās no atbildes.

-Tu zini atbildi,- brālis pasmīn. -Ar tevi notiks tas pats, kas notika ar pārējiem, tikai tu tiksi mocīta līdz lūgsies man, lai tevi nogalinu, bet to es izdarīšu tikai tad, kad pats vēlēšos,- Meisons pārstāsta savus plānus. Viegli pamāju ar galvu, jo to es tiešām biju gaidījusi.

Meisons ir pilnībā mainījies. Viņš nav mans brālis, viņš ir kārtējā slepkava.
Papurinu galvu un ieskatos sava brāļa acīs. Tādas pašas gaiši zilas acis kā man, tikai viņa acis ir mirušas. Tajās nav dzīvības, prieka, mīlestības. Tikai naids. Naids un asinskāre. Viņš tiešām grib, lai cilvēki mirst. Lai es mirstu.

-Nāc,- viņš pavēl un sāk mani vilkt aiz rokas prom. Atkal jau mana roka tiek stingri saspiesta un man sāp. Nopūšos un sekoju Meisonam.

Visu ceļu pētu savas kājas, jo skatīties kur citur nav vērts. Tad pēkšņi mana roka tiek atlaista un, diezgan skaļa būkšķa pavadīts, Meisons nokrīt uz zemes. Kas notika?

Paceļu galvu un ieraugu Konoru. Viņš man uzsmaida un nomet beisbola nūju uz zemes. Klusi iesmejos, jo parasti kas tāds notiek grāmatās, stāstos vai filmās, kad kāds ielaužas cilvēka mājā, bet tagad tas notika manu acu priekšā.

Meisons guļ uz zemes bezsamaņā, bet ne uz ilgu laiku, un man laiks jāizmanto lietderīgi. Man jābēg, bet esmu kā sastingusi.

-Skrien!- Konors mani steidzina un paskatās apkārt. Sāku skriet uz nenoteiktu pusi, bet tad pamanu mežu. Man jāatrod vectēva būdiņa mežā, tā ir vienā no kokiem un nomaskēta. Tas būs grūts darbs, bet es esmu gatava to darīt. Es gribu dzīvot. Esmu izdzīvotāja.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Putna-Dziesma-5/740045

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 17

0/2000

Daļa interesanta, tu āzi tāds. Bet parīt varētu būt?

1 0 atbildēt
Tas moments kad tu ieraugi titulbildē makeupbandy24 un atceries, ka viņai ir balti mani. KO VIŅA SEV NODARĪJA? emotion
0 0 atbildēt
Noteikti turpini. Vienkārši dievīgi! Kad nākamā? emotion
0 0 atbildēt