local-stats-pixel fb-conv-api

Pusnakts saule (4)0

117 4

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pusnakts-saule-3/714421">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pusnakts-saule-3/714421

Es nogāju pa kāpnēm uz otro stāvu pakaļ kafijai, lai neiemigtu. Tad ejot uz kāpņu pusi izlēmu šo nakti pavarīt skatoties televizoru. Pēc divu ar pus stundu ilgas skatrīšanās un trīs kafijas krūzēm es iemigu. Te pēkšņi kāds mani ļoti klusītēm pamodināja. Tas bija Maikls.

- Vai es atkal kliedzu? - piesmakušā balsī jautāju brālim.

- Nē, bet tev nevajadzētu gulēt uz dīvānā. Tev sāpēs mugura.

- Paldies, bet man tepat ir labi! - norūcu pagriezdamās uz otriem sāniem.

- Ticu, tu te esi labi iekārtojusies.- viņš pavīpsnināja ieraugot uz kafijas galdiņa žurnālu kaudzi un trīs tukšas kafijas krūzes.- Vai tu neesi izdzērusi nedēļas normu?- Dīvainā kārtā viņš saskatīja smieklīgo un komisko it visā.

- Varbūt! - centos izrādīt nelielu entuzijasmu par to, ka viņš cenšas mani uzmundrināt.

Viņš pienāca pie baltā dīvāna un apsēdās blakus man.- Zināji, desmitajā klasē mācās tīri izskatīgi puiši, un viņi nesmēķē un nedzer...

- Maikl! - novaidējos saprazdama par ko viņš runā.

- Ko?

- Ja bilbīsi kaut vārda es pateikšu Dženiferai visu par tevi un Kristenu! Saprati! - kad biju to pateikusi uzreiz jau nožēloju, ka to darīju.

- Tu man draudi, sīkā?- likās ka viņš aiz uzjautrinājuma tūlīt vai sāks smieties pilnā rīklē.

- Jā.

- Ej gulēt! - viņš nomurmināja.

- Tikai tad, kad pateiksi kapēc izšķīries no Dženiferas!

- Ko?

- Tu dzirdēji!

- Tā nav tava darīšana! - viņš strupi atteica.

Ko tad citu varēja gaidīt. Vienmēr tik noslēpumains.Nekad neatzīsies, ka sāp vai ir aizskarts. Lai gan es īpaši neatšķīros no viņa. Vai tas mums ir asinīs nejust neko un būt stipriem lai gam dažreiz sāp tik ļoti, ka darīsi visu lai tik tiktu no tām vaļā? Es apskaužu Maiklu, jo viņš spēj pasmaidīt caur šo biezo nejūtīguma miglu un saskatīt labo katrā, bet es...es esmu ļoti noslēgta sevī it īpaši pēc šķiršanās ar Renāru.

No pārdomām mani izrāva kāda ļoti zināma balss. Tā bija mamma kas stāvēja pie kāpnēm raudzīdamās manī ar raižpilnu skatienu.- Kapēc jūs vēl neguļat?

- Mēs tieši tiesījāmies likties uz auss! - brālis nevilcinoties atbildēja.

Mamma pagriezās uz virtuves pusi.Es nepievērsu viņai nekādu uzmanībuun piecēlos no dīvāna.- Paldies! - es to pateici knapi dzirdamā čukstā.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pusnakts-saule-5/716941">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pusnakts-saule-5/716941

117 4 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000