Viņa likās ļoti priecīga mani redzēt. Divus gadus vecā kaķene glaudās man gar kājām un murrāja tik skaļi, ka es spēju iztēloties mūsu kaimiņus to dzirdam. Es noliecos pie viņas un apjautājos:
-Gara diena, ko? Un nebija neviena, kas ar tevi aprunātos?
Matilde tikai turpināja murrāt. Ak jā, laikam jau būtu jūs ar sevi jāiepazīstina – es esmu Alīsija, bet Matilde ir mana kaķene. Man jūlija beigās palika 15 gadi. Matildi man uzdāvināja, kad man palika 13 – un šķiet, ka sākumā viņai es diez ko nepatiku. Viņa bija gatava draudzēties ar visiem pārējiem manā ģimenē, tikai ne ar mani. Tas bija nedaudz sāpinoši, bet kurš gan viņus – kaķus – sapratīs? Taču manai ģimenei Matilde apnika kā mazam bērnam rotaļlieta, un īsti vairs nebija interesanti ne kaķenei, ne viņiem pašiem. Kādas pāris dienas ignorējusi visu šo ļauno cilvēku grupējumu, kas vairs neglaudīja viņu pie katras izdevības, Matilde kādu dienu atklāja durvis uz slepenu valstību...manu istabu.
Tas bija jau vēlu vakarā. Šķiet, ka visi pārējie jau gulēja, bet es vēl mācījos. Dzīvoklī valdīja tumsa, un manā istabā arī dega tikai fairy lights pie loga un galda lampa. Un te pēkšņi... pelēkais, mazais spalvu kamoliņš iekūņojās manā istabā, ierāpās manā gultā, un šķiet, iekārtojās uz palikšanu. Es novērsu skatienu no grāmatas un pustumsā sazīmēju Matildes mazo siluetu. Viņa, sajutusi manu skatienu, pacēla galvu, un es pirmo reizi tā pa īstam ieraudzīju, kādā krāsā ir Matildes acis.
Tās gailēja tirkīzzilas.
Es spēju tikai nolūkoties tajās, iekšēji palikusi ar vaļā muti. Arī Matilde nenovērsa no manis skatienu, un mēs vismaz pusminūti šādi vērāmies viena otrā, gaidot, kad kāda no mums padosies. Visbeidzot Matilde spalgi ieņaudējās savā kaķēna balstiņā.
Es, savukārt, veltījusi viņai pussmaidu ar vienu mutes kaktiņu, atbildēju:
-Jā, tu vari palikt. Laipni lūgta manā valstībā.
Turpmākos vakarus mēs pavadījām viena otras sabiedrībā. Jā, Matilde gan lielākoties tikai gulēja, taču bija patīkami sajust, ka kāds - lai arī tikai kaķis – atrodas ar mani vienā telpā.
Taču mani nepamet sajūta, ka viņa nav “tikai kaķis”...
