local-stats-pixel fb-conv-api

Psihopātes dienasgrāmata 11.3

22 0

Māsa pārradās, kad pulkstenis rādīja nedaudz pāri 18.00 un es jau biju paspējusi nogarlaikoties. Bet, Sjūzenai acīmredzami bija, kas labs sakāms, jo viņas sejā ne mirkli nenodzisa smaids. Tas lika manām iekšām kņudēt, kas bija noticis tāds, ka mana lielā māsa bija tik labā noskaņojumā. Viņa bija atnesusi burgerus - sev protams, veģetāro, bet man ar paprāvu gaļas gabalu iekšā. Tā, nu mēs tos tiesājām un es gaidīju to brīdi, kad Sjūzija nenoturēsies un pastāstīs, kas tad viņu tā iepriecinājis. Ilgi nebija jāgaida.

- Mās, pirmkārt, man Tev ir dāvana. Un otrkārt, labas ziņas. - likās neticami, ka māsas labais noskaņojums varētu būt saistīts ar mani.. saņēmu viņas roku un teicu. - stāsti.

- Vai Tu nemaz negribi redzēt, ko es Tev atnesu? - Sjūzena jokodamās uzmeta lūpu.

- Pilnībā pietika jau ar burgeriem. - atteicu.

Bet, Sjūzija man pasniedza spīdīgi zaļu kladi un pildspalvu. Sākumā nesapratu, kam tas. Bet, tad viņa teica. - Atceros, kad biji sīka Tev ļoti patika rakstīt. Šodien biju ieskrējusi grāmatnīcā un to atminēdamās nopirku Tev šo. Kamēr, Tev nav nekā lietderīgāka, ko pa dienu darīt.. Varēsi vismaz rakstīt. Dzeju. Vai, ko nu, Tu tur gribēsi.

Nevarēju nesmaidīt. Māsa tiešām atcerējās tik daudzus sīkumus. Kad, biju mazāka man tiešām ļoti patika rakstīt. Es pierakstīju visu - kas bija, un, kas nebija svarīgi. Vasarās mani mūžīgi varēja atrast vecmāmiņas dārzā zem ābeles ar kladi un rakstāmo rokā.

- Paldies, Sjūz. - Noteicu. Tā patiesi bija labākā dāvana, ko māsa varēja iedomāties. Viņa šķita ļoti apmierināta, ka man patīk un, ka spēju novērtēt to, ko viņa man sniedz.

Es tiešām to spēju novērtēt, jo tagad jau biju radusi pie mazām lietām. Man pietika ar mazumiņu, lai es būtu priecīga. Un tagad man pavērsies daudz iespēju.. Par, cik radošās nodarbes jau sen biju nolikusi malā un šaubos, vai tagad spēšu uzrakstīt, kādu dzejoli, varbūt vienkārši rakstīšu dienasgrāmatu, dokumentēšu savas sajūtas. Sjūzija aizgāja uzlikt kafiju un es nokopu burgeru papīrus, gandrīz vai aizsmirstdama, ka bija arī, kādas labas ziņas, ko māsa gribēja teikt.

- Kas tie par labajiem jaunumiem? - vaicāju.

Sjūza tikai noslēpumaini pamirkšķināja un ielēja mums kafiju. - Apsēdies. Tad es Tev pastāstīšu. Domāju, ka tas Tevi iepriecinās vēl vairāk, kā mana dāvana.

Biju ieintriģēta.

- Atceries, Tu man vaicāji, lai es noskaidroju kaut, ko par to puisi, kurš noslīka kanālā? Nu, tad es arī esmu kaut, ko noskaidrojusi. Klāvs pa saviem kanāliem uzzināja, ka tam puisim, vai drīzāk teikt vīrietim bija divdesmit seši gadi un, ja nu, vien Tavs draugs nebija tik vecs, tad tas nav Rainers. - māsa to izteica šķiet vienā elpas vilcienā.

Negaidot apskrēju apkārt galdam un viņu apskāvu. Raineram patiesi nav tik daudz gadu. Tas nebija Rainers. Rainers bija dzīvs un vēl arvien klīda kaut, kur pa pilsētu. Jautājums tikai, kur, bet tas vairs nešķita tik svarīgi. Galvenais, ka viņš nebija tas puisis kanālā.

Šis vakars patiesi bija superīgs. Māsa pāris mirkļos bija uzzinājusi to, par, ko es lauzīju galvu ilgu laiku. Biju gatava tagad arī apskaut Klāvu par to, ka viņš bija tik labs. Nešķita, ka es šim vīrietim baigi patiktu, bet neskatoties uz to... Viņš sadabūja informāciju, kas man bija tik nozīmīga. Māsa patiešām šķita laimīga, ka es beidzot no sirds pasmaidīju.

Nu, ir vēls vakars... Sjūzena jau ir devusies pie miera un es sēžu tualetē ar jauno kladi un cigareti. Šis vakars būtu labs sākums jaunajiem pierakstiem. Emocijas manī patiesi kūsāja pāri malām. Košļāju pildspalvu un domāju par to, kā, lai to visu pieraksta, kā, lai izliek uz papīra to atvieglojumu par Raineru, māsas sirsnību... Visu, kas man līdz šim pietrūcis, taču tagad beidzot ir. Es man šķiet tā nosēdēju diezgan ilgi, bet beigās tika pierakstītas divas līniju lapas un es jutos vēl labāk. Ja tas vispār bija iespējams.

''Es neatceros pēdējo reizi, kad visa mana dzīve bijusi tik harmoniska, piepildīta ar mīlestību un vēlmi mīlēt pēc iespējas vairāk cilvēku. Gribētos, lai šeit ir Rainers, lai viņš redz mani šitik laimīgu, lai viņš zinātu, ka mana māsa nav nekāds monstrs, ka viņa ir labākā māsa uz visas plašās pasaules. Es vēlētos kaut Tu būtu šeit, Rainer... Lai Tu justu manas māšeles sirsnīgo attieksmi, dzertu viņas garšīgo kafiju, smēķētu cigaretes, ko mēs beidzot paši varētu atļauties un Tev vairs nebūtu jāzog.

Ja Tu nebūtu pazudis, ja es zinātu Tavu atrašanās vietu, es aizietu, paņemtu Tevi aiz rokas un atvestu šurp. Tagad es zinu, ka Sjūzena pieņemtu arī Tevi.. Un es sēdētu Tev klēpī un mēs varētu māsai izstāstīt, kā mums gājis pa šo laiku. Un tad, viņa saprastu, ka Tu esi labākais cilvēks. Uzreiz aiz viņas, piedod.

Taču, tagad Tevis nav. Un, lai arī zinu, ka Tu esi dzīvs. Un, lai arī esmu nenormāli priecīga, tomēr man ir jāaizmieg vienai. Es vairs nevaru Tev piespiest savas nosalušās pēdas, es nedzirdu Tavus smieklus un Tavu piesmakušo labrīt. Tas mazliet nomāc laimi. Es gribētu, lai Tu dzirdi no manis, kā es Tevi mīlu un zinātu, ka nevienam šos vārdus neesmu teikusi ar tik dziļu nozīmi. Mēs pa visu šo laiku kārpījāmies kopā un tā bija mana kļūda atstāt Tevi un iedomāties, ka tā būs labāk. Nez, kādēļ iedomājos, ka nevaru Tevi ņemt līdzi pie māsas, lai gan Tu biji un esi mana lielākā dzīves daļa. Es gribētu novecot ar Tevi kopā gribu, lai mums būtu bērni un mazbērni. Es gribu to visu. Vienmēr esmu gribējusi, kopš Tevi pazīstu, kopš ieraudzīju Tevi tādu jaunu un trauslu. Sākumā mana mīlestība arī bija jauna un trausla un es pat īsti nezināju, kas tas ir, ko jūtu pret Tevi, taču tagad es zinu - TĀ IR MĪLESTĪBA, tā ir vēlme kopā pavadīt visu dzīvi. Žēl, ka Tu nedzirdi no manis šos vārdus, žēl, ka Tu nelasi šīs rindas man pār plecu. Žēl, ka man šis viss ir jāraksta kladē. Bet, manuprāt, māsa lepotos, ka pirmais ieraksts viņas dāvinātajā kladē ir tik piepildīts ar nesavtīgu mīlestību. Gan pret viņu pašu, gan pret Tevi, draugs.

Pirms gulētiešanas es nolēmu, ka palūgšu māsai vēl kaut,ko... Palūgšu, lai viņa palīdz man Tevi atrast, lai, ko tas maksātu. ''

22 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Labi emotion 

0 0 atbildēt