Reiz sasauca Prosts savus draugus un radus,
Lai sacītu tiem: 'Es jau vairākus gadus
Braucu ar formulām, uzvaras guvu,
Četrkārtējs čempions, draugi, es kļuvu.
Vairāk par mani (jūs zināt jau to)
Ir titulus ieguvis vien Fanhio.
Trasē ar formulu pabraukt es spēju
Ātrāk par citiem un arī par vēju.
Karjeru uzsāku būdams vēl jauns,
Tagad, kā redzat... Un tāpēc man kauns
Formulās braukt sirmot sākušu galvu.
Pietiks man titulu, pietiks man balvu.
Tomēr es nevēlos aiziet pavisam.
Strādāt es gribu, bet nevis pa cisām
Vārtīties gluži kā večukiņš slims.
Formulā komanda jauna drīz dzims!'
Tad ieteicās Prosta vislabākais draugs:
'Profesor, kā tad šo komandu sauks?
Kas radīs šo komandu, jautāt ja drīkstu?'
Smaidīja Prosts: 'Vai bez darba lai nīkstu?
Muļķīgs tavs jautājums, ak, mīļais draugs,
Protams, ka PROST jauno komandu sauks.
LIGIER kad izjuks, tad PROST vietā nāks,
PROST vietā nāks un drīz uzvarēt sāks.'
Krāšņajā banketā dzirdams bij tosts:
'Laimīgs lai ir mūsu Profesors Prosts!
Pārstāvi godam PROST komandu, Pani,
Veiksmi jums vēlam, jo mēs - jūsu fani.'
Atteica Prosts: 'Draugi, pateicos jums,
Veiksme patiešām lai blakus stāv mums.'
Piebilda Panis: 'Es centīšos ļoti,
Ja tik man bolīdi labi būs doti.'
Francija lepojās, sacīja: 'Skat,
Profesors radījis komandu pat!
Ātri tai jābrauc un jārāda spēks,
Būt par autsaideru tiešām ir grēks.'
Šķita, ka Panis kā braucējs nav slikts,
Tomēr tam nelaime klāt bij kā likts:
Saulainā Kanādas sacīkšu dienā
Ietriecās nabaga francūzis sienā,
Salauza kājas viņš, nespēja iet.
Teica Prosts: 'Jāņem kāds pilots ir ciet,
Gribēs kas komandā aizvietot Pani,
Ātri kas braukt spēs un nepievils mani.'
Pieņemts bij Trulli, kas, likās, bij labs.
Sprieda Prosts: 'Trulli reiz augstumos kāps.
Trasē nav sliktāks par Pani šis zēns,
Nav viņš ne vājš, ne autsaiders, ne lēns.'
Atgriezies komandā Panis bij kad,
Smaidīja laipni: 'Man vietnieks jau klāt?
Paliec šai komandā kopā ar mani.'
Teica Prosts: 'Trulli, jel uzklausi Pani.'
Ilgāku laiku šie piloti vienā
Komandā brauca, bet tad kādā dienā
Ieradās pēkšņi viens sens Prosta draugs.
Sacīja Prosts: 'Žans Alēzi šeit brauks.'
Aizgāja Trulli un aizgāja Panis.
Teica Alēzi: 'Tev nepietiks manis,
Profesor, pilotu otru jel meklē,
Citādi grūti būs, ies mums kā peklē.'
Ņēma Prosts komandā Haidfeldu Niku,
Teica: 'Uz abiem jums cerības liku.'
Tomēr šie piloti nekļuva draugi,
Likās - mazliet vēl un plēsti tiks trauki.
Tad, kad tie trasē reiz saskrējās abi,
Nebija dzirdami teicieni labi.
Skaidroja Haidfelds: 'Te vaina nav mana,
Gribat ja vaicāt ko, ejiet pie Žana.'
Nikns bij Alēzi: 'Tas puika man dzels?
Vai tad viņš domā, man nervi no dzelzs?
Izaug vispirms lai no pamperiem Niks,
Iemācās braukt, viņš vēl pārāk ir sīks.'
'Pipartrauks vecais!'- tā Haidfelds tam kliedza -
'Tu biji tas, kurš man ātri braukt liedza.
Ko tu uz mani tik neganti rej?
Apklusti beidzot un pensijā ej.'
Saķēra galvu Prosts, nopūtās grūti:
'Dievs, nu kādēļ Tu man nelaimes sūti?
Komanda mana jau tā jūk un brūk,
Piedevām piloti ķīvējas lūk.'
Prosts lielās bēdās bij palicis sirms:
Komanda parādos tika vispirms,
Tad tai drīz pienāca neglābjams posts.
Haincs Haralds Frencens, ko pieņēma Prosts,
Nespēja darīt neko lietas labā.
Lēni šī komanda slīdēja kapā...
