Princešu koledža #480

Mēģināju Dženetu sazvanīt atkal un atkal. Nespēju īsti apjēgt situāciju, kad jau raudāju. Vispirms Dženeta man stāstija, ka Ešlija gulēja ar Deklanu, bet nu pagājušas pāris stundas, kad Deklans jau bija ceļā pie manis. Es zināju, ka Dženeta un Ešlija ir pretīgas meles, tomēr es raudāju par Deklanu. Zināju, ka man ir jāiet. Vienalga kur, bet jāiet, tomēr biju iemieta zemē, un visas emocijas par tiem pašiem Dženetas meliem, par to, ka Deklans mani mīl, un brauca pie manis, un pašlaik ir komā... Es vienkārši nevarēju. Es raudāju un nespēju beigt. Tuša bija notecējusi līdz vaigiem, un acu līnija bija izsmērēta, kamēr berzēju acis. Pāri manam ķermenim noskrēja drebuļi un es apgūlos uz zemes ieskaujot galvu starp rokām. Asaru gāšanās atgādināja niagāras ūdesnskritumu, un es to nespēju kontrolēt. Pagāja vairākas stundas, līdz es iemigu. Siltā pievakares saule apņēma manu ķermeni. Es biju iegrimusi sapņos par Deklanu, tomēr skaidri apzinājos, ka jūtu uz sevis viņa rokas. Gribēju pamosties un satikt viņu, tomēr nespēju, jo miegs mani pievarēja. Man palika auksti, bet pēctam ļoti silti, un manas acis atsprāga vaļā, kad palika grūti elpot no masas, kas gulēja virsū manām plaušām. Man virsū gulēja un sildija mani Rouzijas brālis Tailers. Es iekliedzos un viņš noreaģēja. Manas rokas sāka trīcēt, un vēderā iedūrās tās sāpes, kad ir stress.
- Ko tu šeit dari? - jautāju un atkāpos.
- To pašu varu jautāt tev, sirsniņ. - viņš viegli aizkaitinātā tonī teica.
- Liec mani lūdzu mierā, lasies. - es teicu un ar pirkstu norādīju kādā nezināmā virzienā.
- Kādēļ tu man vispār krāvi pa galvu?- puisis manī neieklausījās.
- Es negribu par to runāt. - šņukstēju un ieskrēju mežā. Viņš man skrēja līdzi, līdz apstājās, jo tumsā es biju neredzama. Viņš brīdi stāvēja un ar acīm meklēja mani, līdz devās prom.
- Es tevi vel atradīšu. - viņš nokliedza. Es atviegloti uzelpoju un devos atpakaļ. Man ļoti sala, jo biju vienā peldkostīmā, bet kad aptinos ar lakatu un dvieli, es varēju gulēt tālāk. No rīta uzpūta auksts vējš, un kāds mani viegli purināja. Es skatijos caur aizpampušām acīm. Pelēcīgi blondie mati krita gar pleciem un aizsedza pusi sejas, bet es skaidri sapratu, ka tā ir.......