local-stats-pixel fb-conv-api

Princešu koledža #280

137 1

Es izkāpu no telts, pirms tam uz
Muguras un galvas uzmetusi sarkanu lietus plašķi. Deklans savu telti bija nolicis zem koka. Man virsū burtiski gāzās spaiņiem ūdens, tāpēc ilgi nedomādama skrēju pie Deklana. Viņš atvilka savas telts rāvējslēdzēju un aiz rokas pavilka mani iekšā.
- Tesa... - Viņš ievaidējās.
- Deklan. Tu jau savlaicīgi no manis atteicies. - es teicu un apsēdos tālāk no viņa.
- man bija vajadzīgs laiks. - viņš teica un stingri ieskatījās manās acīs.
- man viss bija nopietni, bet tu mani atgrūdi pēc pirmā, otrā skūpsta. Es tevī iemīlējos no pirmā acu uzmetiena, bet tu mani atgrūdi. - es teicu un knapi valdīju asaras.
- Es padomāju un sapratu, ka mana dzīve bez tevis nav iedomājama. Es zinu zinu... Tu tur biji tikai divas dienas, bet tu biji vienīgā, kas spēja izmainīt atmosvēru. Tavus kokteiļus bārā dievina un uz bāru vairrākkārt nāca Lūsija un Metjū lai tevi satiktu. Protams arī citi cilvēki, bet ne tikai par biznesu iet runa. Es sapratu, ka es pēc tevis ilgojos. - Deklans pabeidza savu runu un ievilka dziļu elpu.
- piedod Deklan, bet es nevaru. - es teicu un uzmetu plašķi mugurā, lai varētu iet atpakaļ.
- Pagaidi?! - viņš teica.
- nē Deklan. - es vēlreiz apliecināju, ka esmu viņu atraidījusi.
- tu viņu mīli? - Deklans jautāja par Deividu. Es klusēju.
- skaidrs. - viņš novilka un sāka krāmēt mantas. Es klusējot aizgāju.
Kad ierāpos teltī atpakaļ pie Deivida. Mēs sākām klusi sarunāties, jo Ella jau bija ieslīgusi dziļā miegā un lietuslāšu sišanās pret telts jumtu mums ar Deividu to traucēja. Es viņas pastāstiju gandrīz visu. Izņemot par Deklanu. Viņš to arī īpaši necentās uzzināt. Tas labi, ka puiši nav ne greizsirdīgi, ne arī kādā citā veidā noskaņoti pret puisi ar kuru man ir bijis sakars... Es to viņā novērtēju. Arī viņš man pastāstīja daudz ko, un tas man lika aizmirst par sarunu ar Deklanu.
- nu viss. Arlabunakti. - es nočukstēju un ieritinājos blakus Ellai.
- pagaidi. Es gribu kautko izdarīt. - viņš teica un pieliecās man neticami tuvu.
- es neko nesakot apviju rokas ap viņa kaklu, un skūpstīšanās spēle varēja sākties. Mūsu rokas un vēderi saskārās un es jutu katru viņa saspringto muskuli. Viņš lēnām novilka man kreklu un es viņam.
- paga paga Deivid. - es teicu.
- nu. - viņš teica un aplika rokas man ap vidukli.
- varbūt ne šeit. - es teicu un norādīju uz Ellu. Viņš pamāja ar galvu un mēs abi atkal apģērbāmies. Viņš nogūlās man blakus un es uzliekot savu galvu uz viņa pleca lēnām aizmigu.

137 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000