local-stats-pixel

Possessive |39|4

225 0

Possessive |38|

***

Neziņā ko darīt, es atbalstījos pret viņa krūtīm un atrāvos no viņa skavām. Konora acis vēl jo projām izskatījās dūmakainas, krēslainajā atmosfērā. Ar roku noslaukot savas lūpas, es iedevu viņam netīru skatienu.

- Kā tu uzdrošinies ? - es rūcu

Konors satvēra manas rokas un atspieda mani pret sienu, atstājot vēl vairāk skūpstus pa manu seju. Es melotu ja teiktu, ka man tas nepatīk, bet es tik un tā pretojos viņa darbībām. Konors neatkāpjoties, piespieda mani ciešāk, neatstājot man ne mazāko rūmi kustībai.

- Lūdzu Eleanor, lūdzu. Tu man esi vajadzīga nepamet mani. - viņš maigi mumrināja, atbalstot savu galvu man uz pleca.

Nezinot kā rīkoties, es aizturēju elpu un aizvēru acis. Konora galva pacēlās un ar rokām viņš maigi pārbrauca manai sejai.

- Nē Konor, nekādu lūdzu. Liec mani mierā, es negribu tevi redzēt... - es čukstēju, tā lai Konors mani dzird.

Konors apvija savas rokas ap mani un iekļāva mani ciešā apskāvienā. Nekontrolejot savas darbības, es atbildēju ar to pašu un apķēru Konoru tik pat cieši. Es viņu ienīstu tik stipri, ka tas sāp. Mēs abi pavadījām vismaz piecas minūtes tādā stadijā, pilnīgā klusumā.

- Lūdzu Eleanor, vienu pēdējo iespēju. Es bez tevis nekur, man tu esi vajadzīga. Goda vārds, es nemeloju... nekad arī neesmu melojis. - viņš teica

- Pat šodien, kad tu teici, ka mēs pat neesam draugi ? - es klusi iesāku.

Viņš atlaida mani vaļā un palūkojās uz manis.

- Pat tad, bet ... esmu pārliecināts, ka mēs varam to mainīt. - viņš klusi noteica un pasmaidīja.

***

Es iespēru soli, nu jau diezgan pazīstamajā Konroa dzīvoklī. Līdz ko gaismas ieslēdzās, tās atspoguļojās pret baltajām sienām, kas lika man apžilbt. Pierodot pie atmosfēras, es nospēru nost savas neertās kurpes un iesoļoju iekšā dzīvoklī. Konors paņēma manu somu un nolika to uz kurpju skapja koridorī. Sekojot man iekšā dzīvokī, es neveikli apstājos un lūkojos apkārt nezinādama ko darīt.

- Tu esi izsalkusi ? - viņš jautāja

Noraidoši es pamāju ar galvu. Konors neziņā pakasīja pakausi un lūkojās apkārt.

- Ak Dievs, pa kuru laiku viss palika tik neveikls ? - viņš iesmējās

- Tev noteikti ir kāda dārga viskija pudele šeit, vai ne ? - es jautāju veidojot savu ceļu uz viņa virtuvi.

225 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000

emotion

Un atkal jau viņi ir kopā.

Kad būs nākošā daļa?^^ 

0 0 atbildēt

Nevaretu garākas daļas? >:OO emotionD

0 0 atbildēt

Vēl, vēl, vēl.... vai garākas daļas, savādāk, tikko sapriecājies un jau viss - apraujas

0 0 atbildēt