Nu lūk pulkstenis ir 2 naktī pēc Latvijas laika un man miegs nāk kā traks, bet es uzrakstīšu nodaļu jo vēstules ar pieprasījumiem ir daudz. Atvainojiet par raksta kvalitāti un kļūdām, man acis knapi turās vaļā, bet nu izbaudām 
***
Nākošajā Dienā
- Lai kas nenotiek Eleanor, neļauj viņam palīst zem tavas ādās ar jaukiem vārdiem vai dāvanām. Nestāsti viņam savus noslēpumus, lai viņš nevar izmantot tos kā tavu vājību. Neļauj viņam noskūpstīt katru ķermeņa daļu, lai kad viņš aiziet vismaz viena daļa tava ķermeņa nedeg ilgās pēc viņa. - Viktorija raudāja manā klēpī.
Viņa un Marks izšķīrās dēļ ballītes uz kuru viņi aizgāja vakar. Tas beidzās ļoti nelāgi, jo Viktorija atrada Marku ar citu meiteni tualetēs nodarbojamies ar seksu. Viņa jau raud vairāk kā stundu. Zinot mani es parasti viņu mierinātu, teiktu ka viņš nav tā vērts, bet ne šodien. Pēc vakardienas vakara es jūtos bezspēcīga un bēdīga. Visas atmiņas, kliedzieni... viss spēlēja manā galvā kā šausmu filma bez apstājas. Bailes, dusmas, apjukums traucēja man gulēt.
- Eleanor tu vispār klausies manī ? - Viktorija jautāja palūkojoties uz manis ar savām noraudātajām acīm.
Mazliet pamirkšķinot es neveikli pasmaidīju un nokāru galvu. Pat tagad es nemaz nesekoju līdzi viņas sarunai. Kaut es varētu vienkārši iet mājās un izgulēties.
- Ko tu teici ? Es nedzirdēju. - es atdzinos.
Viktorija savāca savus matus astē un piedurknē noslaucīja asaras, ievelkot dziļu elpu. Neīsts smaids uzplauka uz viņas lūpām un viņa turpināja skatīties man virsū. Ar ķermeņa valodu es uzstājīgi māju uz to, lai viņa atkārto to ko viņa teica.
- Ak jā ! - viņa ātri iešāvās atpakaļ sarunā - Kā būtu ja mēs šodien divatā aizietu uz klubu ? Izdejotos, piedzertos un atrastu seksīgus čaļus ? Vienkārši izlaisties uz nakti ? - Viktorija piedāvāja
Nemaz neapdomājot savu atbildi, es noraidoši pamāju ar galvu.
- Izslēgts, es šodien eju mājas gulet. Pēdējās dienas ir trakas un an nav vajadzīgas problēmas no Konora.
Viktorija sarauca uzacis un paskatījās uz manis ar apjukušu skatienu.
- Pagaidi, tu gribi teikt, ka tu un Konors ... ? Nū jūs esat kopā ?
Viņas jautājums iedzina mani strupceļā. Mēs esam kopā ? Itkā jau nē, mēs nekad neesam apsprieduši tādas lietas, bet vai tas tomēr skaitās. Varbūt mēs jau skaitāmies kopā un mums nav vajadzība atrasties zem lielā virsraksta 'Puisis un Meitene'. Bet tad atkal... vismaz kaut kāda runa būtu gājusi par to.Bet jautājums ir tāds: Vai man pret viņu ir jūtas ?
- Nē protams nē, kas tu traka esi ?! Vienkārši, kad biju slimnīcā man aizrādīja, ka nedrīkst darīt ko tādu kas liks man satrakoties. Unn Konors mani 'pieskata' - es meloju
Nesapratnē viņa palūkojās uz manis un paraustīja plecus.
***
Pēc sarunas ar Viktoriju, Konors teica ka nav tālu no viņas mājas un var mani aizvest mājās. Lieki neko nesakot, es piekritu.Ārā laiks ir draņķīgs un man nemaz negribas vilkties ar tādu garastāvokli. Tieši kā es izgāju no mājas Konors ar lietussargu sagaidīja mani pie durvīm. Paķerot mani aiz rokas, viņš pavadīja mani līdz mašīnai pārliecinoties par to, ka es neesmu samirkusi. Pasakot paldies es piesprādzējos.
- Tev viss ir labi ? Tu šodien tāda ... ne savā ādā. - viņš noteica iekāpjot vadītāja vietā, aizcērtot aiz sevis durvis
Piekrītoši pamājot ar galvu es palūkojos laukā pa logu un atcerējos Viktorijas vārdus. Neļauj viņam palīst sev zem ādas.
- Es taču redzu, ka kaut kas tevi uztrauc. Pastāsti kas notika... jebko. - viņš lūdzās vēl jo projām skatoties uz manis.
Nokarot galvu es pasmaidīju.
- 32 burti alfabētā, vairāk kā miljons vārdu ... bet man nav ko teikt. - es klusi atbildēju.
Un tagad es daudz mazs sapratu, kas par sajūtu mani moka - vientulība. Neskatoties uz to, ka man ir vecāki, Kalebs, Viktorija... tagad vēl Konors. Man pietrūkst kaut kas vairāk kā draudzība.
- Konor vai mēs esam vairāk kā draugi ? - nemaz nekontrolējot savu muti, es pajautāju
ļoti gaidīšu nākamo daļu!