local-stats-pixel

Possessive |24|4

263 0

Possessive |23|

***

Konors apstājās nepazīstamā vietā, bet es sapratu, ka mēs esam pie ēstuves. Viņš apgāja apkārt mašīnai un atvēra man durvis, palīdzot izkāpt. Pasakot paldies es satcēru viņa roku un sekoju iekšā ēstuvē. Mēs ieņēmām vietu pie paša loga uz mīskatjiem krēsliem. Iekārtojoties ērtāk, es pamsaidīju. Šī vieta ir pasakaina... skats uz mežu ir apbrīnojams, šeit ir tāda dūmakaini patīkama sajūta.

- Izskatās, ka tev patīk šī vieta. - Konors ierunājās, pēc pusstundas ilgā klusuma starp mums.

Piekrītoši pamājot ar galvu es aizliku matu šķipsnu aiz auss.

- Man leikās, ka es tev varētu pavadīt stundas zīmējot un dzerot kafiju... šeit ir tā patīkamā mājas sajūta. - es teicu pasmaidot

Konors piekrītoši pamāja ar galvu un pasūtīja mūsu ēdienus. Viņš izvēlājās viss kautko, kaut vai es biju pret to, zinādama ka tas būs par daudz. Viesmīle ar trīs reizēm pat nespēja salikt viņa pasūtījumu uz galda,kas likās man smieklīgi.

- Tu vienkārši esi muļķis, Konor ! - es iesmējos palūkojoties uz viņu.

- Un es zinu, ka tev tas patīk. - viņš piemiedza man ar aci un ķērās klāt pirmajai daļai no ēdiena.

Es izvilku maku un no tā paņēmu 30 mārciņas noliekot tās uz galda. Konora acis pievērsās man un viņš ar skatienu centās mani nogalināt. Neko neatbildot, es aizvēru maku un iemetu to atpakaļ iekšā savā somā.

- Princess, paņem naudu un ieliec atpakaļ savā makā. - viņš rāmi, bet dusmīgi noteica

Viņu noignorējot es paņēmu malku no savas kafijas un turpināju skatīties pa logu, tā itkā es viņu nedzirdēju. Konors noslaucīja rokas salvetē un sastinga skatoties uz manis. Protams man bija grūti noturēt smieklus un es iesmējos, par brīnumu Konors man pievienojās.

- Ko tu ar mani dari ? - viņš klusi jautāja skatoties man acīs

Nelaužot acu skatienu, es neziņā paraustīju plecus.

- Kurā dienā tu un Kalebs esat brīvi ? - viņš pēkšņi ierunājās.

- Trešdien... trešdienās es bieži vien palieku pie viņa, mēs skatāmies televīzoru un runājam par neko. - es skaidrojui

Konors sakoda zobus un cenšoties nomierināt sevi, iedzēra malku kafijas. Piekrītoši pamājot ar galvu viņš atkal palūkojās uz mani.

- Ttad kā būtu, ja es trešdien jūs abus savāktu pēc skolas. Mēs aizbrauktu nopikt tev kleitu un tu paliktu pa nakti pie manis ? - viņš jautāja

Nezinot kāpēc es piekritu. Nemaz nedomājot atbilde izskrēja no manas mutes un es to nemaz nenožēloju.

- Tad viss ir sarunāts. - Viņš laimīgi pasmaidīja

***

Pa ceļam uz mājām viņš stāstīja par savām biznesa stundām un cik nenoderīgas tās ir. Viņš man paskaidroja kāda tipa biznesu vada viņa tēvs un kādu biznesu gribētu viņš pats.

- Un kas tev jauns skolā ? - viņš jautāja nenovēršot acis no ceļa

- Decembrī mēs ar Kalebu lidojam uz Ņujorkas modes nedēļu. - es klusi teicu un pasmaidīju.

- Tas ir satriecoši, apsveicu ! - viņš atbildēja ar negaidītu satraukumu

Pirmo reizi viņš ir priecīgs par mani un kaut ko es daru. Pie velna... viņš šodien divas reizes pieminēja Kalebu un neko neizdarīja Viņam nav nekas pretī, ka Kalebs brauc līdzi mums pirkt kleitu, viņam nav nekas pretī par to, ka mēs ar Kalebu lidojam uz Ņujorku.

- Tas tiešām esi tu Konor, vai tas ir tavs labais dvīņu brālis ? - es jautāju

Viņš iesmējās un noraidoši pamāja ar galvu

- Es vienkārši zinu, ka man nav par ko uztraukties. Kalebs kā, nekā ir gejs !

- No kurienes tu to zini ? - es jautāju

- Man ir savi sakari, bet ja godīgi ... viņa uzvedība un vīriešu pārstāvju ciemiņi pa naktīm, visu nodod. - Konors skaidroja

Pēdēja teikuma daļa man lika izplūst smieklos. Ak Kaleb !

263 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Beidzot viņș uzzināja par Kalebu, savādāk jau domāju ka viņš viņu novāks.emotion
0 0 atbildēt

Kāpēc es joprojām ceru, ka Konors būs ļaunaisemotionemotion

Bet, nu nekas man tā pat patīkemotionemotion

0 0 atbildēt

Jau uzrakstīta un nosūtīta aktivizēšanai emotion

0 0 atbildēt