local-stats-pixel

Possessive |22|4

258 0

Possessive |21|

Possessive |23|

Tas profils kurš kopē manu stāstu, tupina to darīt un spiež like uz atbildēm kur es lūdzu, lai viņa beidz ?!

Damn that person emotion

***

Vakarā Konors beidzot aizbrauca mājās, ļaujot man atvilkt elpu. Vienīgais uz ko es ceru tagad, ir tas, ka viņš neizdomās apciemot Kalebu. Atceroties par Kalebu, es pacēlu savu telefonu no gultas, lai uzzinātu vai viņam viss ir kārtībā.

'Tev viss kārtībā ? Ceru, ka Konors tevi neapciemoja !'

Pēc tā kad ziņa nosūtījās es sakrāmēju savu somu, projekta lapas un zīmējumus mapēs priekš rītdienas. Tad kad viss bija gatavs, es biju gatava ieiet karstā, relaksējošā dušā un dabūt normālu miegu.

Nākošajā Rītā

Atverot acis es jutu nemiera sajūtu krūtīs. Pieceļoties augšā es palūkojos pulkstenī un sapratu, ka es esmu nogulējusi. Murminot lamuvārdus sev zem deguna, es skrēju apkārt pa savu istabu meklējot drēbes. Uzvelkot pirmo kas man pagadījās pa rokai, es savēlu savus matus nekārtīgā copē, iztīrīju zobus, uzliku dažas tušas kārtas un savācot savas mantas pametu māju ātrāk kā nekad.Ielas bija pilnas ar cilvēkiem un masīnām, kas mani kaitināja. Tas ir viens no iemelsiem, kāpēc man nepatīk dzīvot Londonā... viņi mani nogalinās.

Skrienot cauri cilvēku pūļiem ar savām lielajām somām, es ik pa brīdim nomurmināju mazu 'atvainojiet' vai 'paldies' grūžot viņus visus malā. Pēc 15 minūšu trakas skriešanas, es beidzot biju pie skolas. Tikai pie vārtiem es apjēdzu, ka es esmu aizmirsusi savu ID karti mājās. Nolamājot sevi trīsstavīgos vārdos es piegāja pie skolas apsardzes loga.

- Atvainojiet... es... uh nogulēju un steigā aizmirsu savu ID karti. Jūs nevarētu mani ielaist tā pat ? Apsolu, tā būs man līdzi rīt. - es ātri skaidroju viņam.

Viņš palūkojās uz manis ar sarauktām uzacīm.

- Nosauc man savu vārdu, lai es tevi varu ierakstīt kā 'ieskenētu' datu bāzē. Esmu pārliecinats, ka ne tev, ne man ir vajadzīgas problēmas. - Viņš teica ar humora atsitienu savā balsī.

- Eleanora Amēlija Soundersa

Apsargs ātri ierakstīja manu vārdu iekšā datu bāzē un atslēdza mazos ieejas vārtus. Pasakot paldies, es izgāju tiem cauri un ātrā solī devos uz tekstilu kabinetu, cerībā, ka skolotāja nebūs dusmīga. Kad es iegāju iekšā klasē tur bija tikai Kalebs, Melānija un Sofija. Neveikli pasmaidot es iegāju dziļāk klasē un ieņēmu vietu blakus Kalebam kā parasti.

- Eleanor kavējies ? Neizklausās pēc tevis. - skolotāja teica paceļot acis no sava datora, palūkojoties uz manis.

- Piedodiet, nebiju dabūjusi pietiekši daudz miega. Brīvdienas pavadīju slimnīcā. - es skaidroju, lai netiktu pēcstundās

Pie velna, kādas pēc stundas ? Es esmu koledžas studente, stripri šaubos, ka viņiem kaut kas tāds kā pēcstundas pastāv.

- Ak vai ! Tev viss kārtībā ? Vajadzēja paņemt vēlvienu brīvdienu.

- Nē, nē viss labi. Tas nebija nekas nopietns. Sākās panikas lēkme un man nebija inhalātora. - es iedevu viņai drošu smaidu un pieķēros klāt saviem darbiem.

Strādājot es jutu Kaleba acis boramies manā galvā, skaļi noliekot pildspalvu uz galda es atliecos atpakaļ krēslā un skatījos viņam virsū.

- Kāpēc tu man nepateici, ka esi slimnīcā ? Kas vispār tas par Konoru kurš draud mani nosist, El ? Man ir bail ! - viņš teica

- Neuztraucies viņš ir vienkārši apmāts kretīns ... kurš arī var būt pats jaukākais cilvēks uz pasaules. - es skaidroju.

Kalebs sarauca uzacis un pieliecās man tuvāk. Viņš aplūkoja manu seju un atliecās atpakaļ.

- Lai nu kā... man viņš nepatīk un es ceru, ka man nevajadzēs ar viņu saskrieties nekad !

- Pat tad, ja viņš vedīs mani uz lielu biznesa ballīti ? - es jautāju

Viņš palūkojās uz manis nesapratnē.

- Un kāda man tur daļa uz kurieni viņš tevi ved ? Tas nenozīmē, ka es viņu satikšu !

- Nozīmē gan, jo viņš vedīs mani uz veikalu, lai nopirktu kleitu. Un tu brauksi līdzi, jo tu par modi zini itin visu, pluss es tev uzticos vissvairāk par visiem.

Līdz ko es pieminēju; veikalu, nopirkt kleitu, tu brauksi līdzi, uzticos vissvairāk. Viņa seja kļuva sārta un pārāk satraukta. Kalebs pilnīgi sāka lēkāt savā krēslā, atvēsinot savu seju ar rokām.

- Ak mans Dievs ! Konors taču ir milionāra dēls... tas nozīmē, ka veikali nebūs no parastajiem ! Es laikam tūliņās nomiršu te pat uz vietas. - viņš klusi kliedza

Pasmaidot es pievērsos atpakaļ savam darbam, jūtoties mazliet satraukta par šo nedēļu. Es nekad neesmu apmeklējusi tāda tipa ballītes, bet ļoti gribu. Ko Konors ir atradis manī, ka viņš neliek man mieru ? Palūkojoties man apkārt visas meitenes ir par 89 % skaistākas. Kāpēc es ?! Varbūt vajadzētu viņam pajautāt ?

- Kaleb un Eleanor ? - skolotāja pasauca

Mūsu galvas uzšāvās augšā un mēs palūkojāmies uz viņu

- Direktors grib jūs abis redzēt pusdienu pārtraukumā. - viņa noteica un pievērsās atpakaļ savam darbam

Saskatoties ar Kalebu, mēs abi paraustījām plecus un pievērsāmies atpakaļ saviem projektiem.

258 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000
Laikam nepieleca, ka tā nevar darīt, kopēt cita stāstusemotion
0 0 atbildēt
Un kur is "odziņa" gribaas kko pikantu emotion
0 0 atbildēt
Šodien vēl būs?
0 0 atbildēt
Lūdzu jaunu :'(
0 0 atbildēt