Tātad,nekad iepriekš neesmu rakstījusi. Uznāca iedvesma. Ja patiks un būs +,tad turpināšu likt. Droši izsakam kritiku,ieteikumus,lai varu mācīties :)
Bija agrs rīts. Pamodos no pirmajiem saules stariem,kas neatlaidīgi spīdēja man sejā tādējādi neļaujot ilgāk gulēt. Pulkstens rādīja 08:00. Nolēmu,ka ir grēks tik agri rāpties ārā no gultas,tāpēc nolēmu vēl mazliet pavārtīties pa gultu. Pēc stundas beidzot saņēmos izlīst no gultas un saģērbties. Vēljoprojām nespēju pierast,ka dzīvoju pati savā dzīvoklī un vairs neesmu atkarīga no vecākiem. Tās bija vairāk kā patīkamas sajūtas. Pēc dušas devos uz virtuvi un palutināju sevi ar pankūkām un zaļo tēju brokastīs.
Tālākais plāns ir izdomāt ko darīt šajā skaistajā un siltajā maija sestdienā. Apsvēru domu piezvanīt Ievai,kura jau četrus gadus ir mana labākā draudzene. Pēdējajā laikā gan esam nedaudz atsvešinājušās,jo pēc 12.klases beigšanas katrai no mums ir savi plāni nākotnei. Daudz draugu man nav,patiesību sakot, ir tikai trīs-Ieva,viņas puisis Emīls un Amanda. Sapratu,ka man ļoti pietrūkst labākā draudzene,tāpēc piezvanīju viņai. Jutos manāmi priecīga,kad viņa paziņoja,ka labprāt pavadīs dienu kopā ar mani. Beidzām sarunu un palikām pie tā,ka pēc stundas man būs pakaļ. Vēl Ieva piebilda,ka būšot kāds Emīla draugs,lai kopā jautrāk. Tas gan nebija nekāds pārsteigums,jo man nekad nav bijis puisis un Ieva vienmēr cenšas man piespēlēk kādu Emīla draugu.Līdz šim neviens no viņiem man nav iepaticies. Devos meklēt,ko uzvilkt. Nevarēju izlemt kāds apģērbs būtu piemērots,jo tā arī neizdomājām uz kurieni dosimies. Pēc ilgām pārdomām uzvilku džinsu bikses,košu krekliņu un jaciņu. Ātri uzkrāsojos un devos uz mašīnu,kas mani jau gaidīja.
-Čaau,Ievaa-es gari novilku un samīļoju sen neredzēto draudzeni.
-Čaaau-arī viņa gari novilka šo vārdu un plati smaidīja. -Tas ir Rihards-Emīls viltīgi smaidīja.
-Čau-sakautrējusies teicu.Rihards atbildēja ar to pašu.
Puisis bija patiešām simpātisks.MATI. Pirmais,ko ieraudzīju bija viņa neizsakāmi seksīgie mati,kuri bija vēja pabužināti. Tā vien gribējās tajos ielaist savus pirkstus un maigi pabužināt.Rihards bija slaids,sportiska auguma 19.gadus jauns puisis ar skaistu mašīnu. Tā bija Mazda ogļu melnā krāsā.Es biju sajūsmā par visu redzēto. Emīls to acīmredzot bija pamanījis un jautrā balsī teica-Hei,Luīz,beidz blenzt tik ļoti uz Rihardu un braucam tak beidzot. Es nedaudz nosarku un uzmetu ļaunu skatienu Emīlam. Viņu tas uzjautrināja.
-Kur mēs braucam?Ko darīsim?-jau sēžot mašīnā jautāju.
-Pārsteigums-Ieva noslēpumaini runāja.
Rihards sēdēja mašīnai pie stūres,es blakus un Emīls ar Ievu mīlinājās aizmugurējā krēslā.Sāka skanēt jautra dziesma un pašai nemanot sāku dziedāt līdzi.Rihards man pievienojās dziedāšanā.Es biju izbrīnīta un pārsteigta.Paskatījos uz viņu ar smaidu.-Negaidīji-viņš nopietni jautāja.-Emm..nu negaidīju gan. Visi sākām smieties. Es mazliet nosarku.Reizēm ienīstu sevi par to,ka tik bieži nosarkstu par kaut kādiem niekiem.Visu ceļu runājām par visdažādākajām tēmām. Izrādās,ka Rihards ir ne tikai ārkārtīgi izskatīgs,bet arī ideāls sarunu biedrs. Biju pat aizmirsusi,ka ar mums kopā mašīnā ir arī Ieva un Emīls,taču viņi bija pārāk aizņemti,lai klausītos,ko mēs runājam. Beidzot bijām atbraukuši. Rihards man atvēra mašīnas durvis un pasniedza roku. Kad ieraudzīju,kur esam atbraukuši,sajūsmā iespiedzos
....Turpinājums sekos. :)
